Amonija nitrāts Latvijā – kur uzglabā un kurš pārrauga
Foto: Mihails Ignats, aerolatvija.lv

Latvijā ir seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts, sākot no 10 tonnām. Šīs vielas, ko plaši izmanto kā minerālmēslus un var kalpot par pamatu sprāgstvielai, mītnes vietas pastiprināti uzrauga Valsts vides dienests (VVD) un citas valsts iestādes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā Latvijā ir seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts, portālu "Delfi" informēja VVD pārstāve Anda Zaļepska. Pieci no tiem ir augsta riska līmeņa objekti, kur vienā teritorijā var uzglabāt vairāk nekā 50 tonnas amonija nitrāta, un viena zemāka riska līmeņa objekts, kur vienā teritorijā tiek uzglabātas vairāk nekā 10 tonnas šīs vielas.

Visvairāk amonija nitrāta – Rīgā

Lielākais no šādiem paaugstināta riska objektiem ir SIA "Riga fertilizer terminal" minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss Rīgā. Tas pēc vienlaicīgi uzglabājamo bīstamo vielu apjomiem ir augstāka riska līmeņa objekts. Šajā objektā tiek uzglabāti un pārkrauti dažāda veida minerālmēsli, tajā skaitā bīstamie – amonija nitrātu saturošie.

VVD uzņēmuma darbībai izsniedzis piesārņojošas darbības atļauju, kurā noteikts kopējais maksimālais minerālmēslu gada apgrozījums – 2 miljoni tonnas, no kurām bīstamo minerālmēslu apgrozījums gadā ir noteikts 1 miljons 200 tūkstoši tonnas.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas 2019. gadā pārkrautas 792 801 tonna bīstamo amonija minerālmēslu, nepārsniedzot noteikto gada apjomu.

Katram bīstamo minerālmēslu veidam ir noteikts vienlaicīgi uzglabājamais daudzums: amonija nitrātam – 65 000 tonnas, stabilizētajam amonija nitrātam – 50 000 tonnas, klāsta VVD.

Uzņēmums kompleksā nedrīkst ievest amonija nitrātu, kas nav minerālmēsli, kā arī amonija nitrāta minerālmēslus, kuriem nav detonācijas testa. Pirms katras bīstamo minerālmēslu kravas ievešanas Latvijas teritorijā uzņēmums iesniedz VVD detonācijas testus.

Objektā katru gadu tiek veiktas inspekcijas komisijas kompleksās pārbaudes. Komplekso pārbaužu laikā nav konstatēti bīstamo amonija nitrātu saturošo minerālmēslu vienlaicīgi uzglabājamo apjomu pārsniegumi. Tomēr 2018. gadā uzņēmums pārsniedza atļauto bīstamo minerālmēslu gada apjomu, par ko tika pieņemts lēmums uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Atļaujas nosacījumu pārkāpšanu.

Bez SIA "Riga fertilizer terminal" Latvijā ir vēl pieci paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts: SIA "Sprādziens", SIA "Scandagra Latvia", SIA "Baltic Agro", lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", SIA "Linas Agro". Taču šiem uzņēmumiem ir noteikts ievērojami mazāks vienlaicīgi uzglabājamais amonija nitrāta daudzums.

Krievijas miljardiera uzņēmums

SIA "Riga fertilizer terminal" ir SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (49%) un Krievijā lielākā minerālmēslu kompānijas "Uralhim" meitas uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" (51%) kopuzņēmums, liecina "Lursoft" pieejamie dati.

SIA "Riga fertilizer terminal" patiesā labuma guvējs ir Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins. Uzņēmums reģistrēts 2009. gadā. Pērn uzņēmums apgrozīja 26 miljonus eiro un tā peļņa bija gandrīz 6 miljoni eiro.

Beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli "Riga fertilizer terminal" atklāja 2013. gada nogalē.

Iepriekš – 2018. gadā – Krievijas minerālmēslu ražotājs "Uralhim" nāca klajā ar paziņojumu, ka tas plāno līdz 2022. gadam pārtraukt sauso minerālmēslu pārkraušanu Rīgas ostā. Tā vietā uzņēmums plāno būvēt termināli Ustjlugas ostā, Ļeņingradas apgabalā.

Pašlaik "Uralhim" sausos minerālmēslus pārkrauj caur uzņēmuma "Riga Fertilizer Terminal" termināli Rīgas ostā.

Regulāras pārbaudes

VVD atgādina, ka Eiropas Savienībā (ES) ir noteiktas vienotas, stingras prasības šādu uzņēmumu darbībai un uzraudzībai. To regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību.

Reizi gadā visus paaugstinātā riska objektus, kuros uzglabā amonija nitrātu, Latvijā pārbauda VVD, veicot augsta riska līmeņa pārbaudi. Savukārt reizi trijos VVD kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Darba inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un pašvaldību veic zemāka riska līmeņa objekta komplekso pārbaudi.

Kā klāsta vides dienestā, šajā pārbaudēs tiek vērtēti ļoti daudz objekta aspekti. Pārbaudēs tiek vērtēts objekta tehniskais stāvoklis, organizatoriskie jautājumi – jo īpaši drošības pārvaldības sistēmas, dokumentācija, iekārtu darbība, bīstamās vielas lietošana un uzglabāšanas kārtība, ugunsdrošības noteikumi, avārijgatavība, darba drošības un aizsardzības, vides un civilās aizsardzības prasību ievērošana un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaude.

Papildus VVD veic šo objektu plānveida kontroles, kur tiek pārbaudīts, kā uzņēmums ievēro vides prasības. Tāpat reaģējot uz sūdzībām, tiek veiktas papildus pārbaudes, uzsver dienestā.

Visiem augsta riska līmeņa objektiem ir jāizstrādā Drošības pārskats, bet zemāka riska līmeņa objektiem – Rūpniecisko avāriju risku novēršanas programmā. Tāpat šiem objektiem ir jāizstrādā objekta civilās aizsardzības plāns un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns.

VVD atgādina, ka saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likumu tirdzniecības vietās personai, kas vēlas iegādāties mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16% vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, ir jāuzrāda apliecinājums par to, ka mēslošanas līdzekli izmantos tikai augu mēslošanai.

Kā ziņots, Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts. Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts vides dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form