Starp privatizējamajiem zemes gabaliem atrodas arī platība, kas paredzēta Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībai. Saskaņā ar "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvja Ojāra Valkera teikto valstij nav tiesību šo zemi paturēt savā īpašumā, jo uz tās esošās ēkas pieder JAU. Lai izlemtu, kā tad īsti tiks realizēts muzeja projekts, janvāra beigās iecerējuši tikties gan JAU, gan arī valsts aģentūras "Jaunie Trīs brāļi" pārstāvji, kas atbildīgi par projekta realizāciju.
Andrejsalas nomnieki 40% no pirkuma summas varēs maksāt sertifikātos. Lai arī zemi, kas atradās ostas teritorijā, sākotnēji nedrīkstēja privatizēt un valdības mēģinājums steigšus to izslēgt no ostas teritorijas līdz 2006.gada 31.augustam izgāzās, uzņēmējiem netika liegts pieteikties šo zemi privatizēt. Šis pieteikums tagad, kad zeme vairs nav ostas teritorijā, kalpo par pamatu privatizācijas procesam.
Galvenie ieguvēji no šādas likumu interpretācijas ir uzņēmēji, kas savā laikā bijuši cieši saistīti ar ekspremjeru Andri Šķēli (TP) un Pirmās partijas līderi Aināru Šleseru. JAU pieder Norvēģijā reģistrētai firmai a/s "Portpro". Vēl pirms diviem gadiem šī firma piederēja bijušajam Šlesera biznesa partnerim norvēģim Turmudam Stēnem Juhansenam un Jānim Leimanim, kurš savulaik bija vadošs darbinieks Šķēles koncernā "Ave Lat grupa". Atbilde par zemes privatizāciju Andrejsalas nomniekiem jāsniedz divu mēnešu laikā. Ja nomnieki atbildes nesniedz vai arī atsakās izpirkt, pēc noteikta laika privatizācijas procedūra tiek izbeigta. Ja kādā brīdī nomnieks tomēr vēlas zemi savā īpašumā, tā jāpērk par naudu pēc tirgus vērtības. Citām privātpersonām šo zemi privatizēt nav iespējams.
Vai JAU privatizēs nomāto zemi, tā vadītājs Valters Māziņš vēl nevarēja pateikt. Viņš apgalvo, ka situāciju neatvieglo arī iespēja maksāt daļu sertifikātos jo "manuprāt, mums nav neviena sertifikāta".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
