Angļu fermeri paaugstina algas, lai noturētu latviešu strādniekus
Foto: Publicitātes attēli

Brexit neskaidrību un mārciņas kursa zemās vērtības dēļ austrumeiropiešu imigranti un arī latvieši sākuši pārmigrēt uz fermām Nīderlandē un Vācijā. Lai noturētu strādniekus, britu lauksaimniecības uzņēmumi spiesti pacelt stundas samaksas likmi un motivēt ar citiem sociāliem tonusiem, - vēsta "LNT Ziņas" reportāžā no Lielbritānijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strādnieku trūkums britu saimniecībās šosezon draudot ar dārzeņu atstāšanu sapūstam un lauka, jo nebūšot, kas nolasa, - skaidro Lielbritānijas darbā iekārtotāju un nodarbinātības konfederācijā. Imigrantu darbaspēka nozīmi lauksaimniecībā apliecina Lielbritānijas zemnieku apvienības dati, ka sezonālos darbus 99,4% veic tieši strādnieki no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pie Anglijas pilsētas Spaldingas esošā dārzeņu un ziedu audzēšanas saimniecība “Jack Buck Farms” nodarbina ap 40 strādniekus no Latvijas. Mirklī, kad pērn sāka izjust darbā iekārtošanas aģentūru piegādāto imigrantu darbaspēka skaita kritumu, tika meklēts veids, kā motivēt latviešus palikt.

Džulians Peroni, “Jack Buck Farms” izpilddirektors, "LNT Ziņām" skaidroja, ka ir uzlabota ES pilsoņu sociālekonomiskā situācija: “Mēs tagad nodarbinām strādniekus pa tiešo. Vairāk neizmantojam darbā iekārtošanas aģentūras kā vidutājus, kas līdz šim saņēma komisijas maksas par strādnieku piegādi. Tagad, no viņiem atsakoties, varam darbiniekiem maksāt lielākas algas un lielākas atvaļinājuma naudas. Tas ir veids, kā mēs motivējam imigrantu strādniekus palikt pie mums, nebraukt prom, būt lojāliem.”

Lai saprastu atšķirību, kā uzlabojušies apstākļi, strādāšana no aģentūras nozīmē neregulāru darba grafiku, kad netiek nodrošinātas konkrētas stundas. Turklāt aģentūras parasti maksā minimālo algu, lai gan fermeris aģentūrai maksā vairāk. Šo starpību darbā iekārtošanas vidutāji patur sev kā peļņu – samaksu par darbinieku piegādes pakalpojumu.

“Jack Buck Farms” izpilddirektors slavē strādniekus no Latvijas par čaklumu un darba kvalitāti: “Es nedomāju, ka mēs atrastu pietiekami daudz britu strādniekus. Nē. Paši briti strādāja uz lauka pirms 20 gadiem.”

Fermas vadību biedē britu valdības vēlme ierobežot imigrāciju pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. “Tuvu miljonam mārciņu mūsu fermai būtu zaudējumi, ja jau tagad nedrīkstētu nodarbināt strādniekus no Eiropas Savienības. Pat negribu iedomāties, kas būtu pēc Brexit. Nāktos veikt nepatīkamas reformas, jo daudzus no šiem darbiem nevar arī mehanizēt,” stāsta Peroni.

Lielbritānijas darbā iekārtotāju un nodarbinātības konfederācijā "LNT Ziņām" skaidro – austrumeiropiešu imigrantu strādnieku skaita kritums vērojams arī veselības aprūpē, ēdināšanā un viesnīcās, fabrikās un loģistikā.

Filips Kempbels, konfederācijas eksperts: “Viens no iemesliem ir britu mārciņas vērtības krišanās un cilvēkiem vairs nav izdevīgi pāsūtīt naudu uz mājām, tāpēc liela daļa, arī latviešu dodas strādāt uz citām valstīm. Taču mans vēstījums cilvēkiem Latvijā – jūs šeit esat laipni gaidīti! Lielbritānijā jūs gaida daudz darba piedāvājumu un mēs gribam iedrošināt eiropiešus turpināt emigrēt uz Lielbritāniju.”

Konfederācijā arī stāsta – ja post-Brexit jaunā politika ierobežos imigrāciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm, varētu sākties nelegālā imigrācija, un tad jau šiem nelegāli ievestajiem migrantiem varētu būt modernās verdzības un cilvēktirdzniecības pazīmes. Proti, cilvēki tiks ļaunprātīgi izmantoti, bet viņi baidīsies ziņot policijai, domādami, ka paši saņems sodu par imigrācijas noteikumu pārkāpšanu.

Lielbritānijas darba iekārtotāju un nodarbinātības konfederācija kā valdības sociālie partneri uzstāj, lai jaunajā imigrācijas politikā netiktu ieviestas darba vīzas, par kurām darba devējam būtu jāmaksā.

“Mēs gribam sistēmu ar dažādām prasmēm, nevis ļaut iebraukt tikai pašiem izglītotākajiem kā šobrīd vēlas valdība. Uzstājam, lai imigrantus ielaistu arī darbam viesmīlībā, noliktavās, fabrikās un lauksaimniecībā. Eiropiešu darba spēka nozīmību parāda dati no Londonas, jo te katrs trešais celtniecībā strādājošais ir no Eiropas Savienības,” "LNT Ziņām" Londonā stāsta Filips Kempbels, Lielbritānijas darbā iekārtotāju konfederācijas eksperts.

Pagaidām vien zināms, ka nekādas negatīvas sekas savā ikdienā nejutīs tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri Lielbritānijā būs ieradušies līdz Brexit pārejas perioda beigām 2020. gada decembrim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form