Ap desmit cilvēku lūguši viņus neielaist azartspēļu vietās

Dati par šiem cilvēkiem ir nodoti azartspēļu rīkotājiem.

Birne atzina, ka spēlētāji un spēļu bizness bijis un būs vienmēr, jo azarts esot cilvēka dabā. Tāpēc valstij būtu jāatrod zelta vidusceļš, lai procesu varētu regulēt, kontrolēt un uzraudzīt.

Inspekcijas priekšniece arī uzsvēra, ka ar pārmērīgām prasībām nedrīkst šo biznesu aizbaidīt pagrīdē, jo tad spēlētāji būtu daudz neaizsargātāki un valstij nebūtu nodokļu ieņēmumu. Kā piemēru viņa minēja Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur pēc azartspēļu aizliegšanas 500 legālu spēļu zāļu vietā parādījušās 800 nelegālas.

Birne norādīja, ka aizvien lielāka problēma ir azartspēles internetā, kuras kontrolēt esot daudz grūtāk. Interaktīvajā vidē azarspēlēm var piekļūt neierobežotu laiku, arī nepilngadīgie. Tur arī pastāv lielāks risks krāpnieciskajām darbībām un sarežģīti ierobežot reklāmu.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvis Jānis Ungurs pauda pārliecību, ka arī pokers ir azartspēle, tādēļ uz tā reklamēšanu vajadzētu attiecināt tieši tos pašus ierobežojumus kā uz citām azartspēlēm. Viņš arī vērsa uzmanību uz kāršu spēlēšanu skolā, norādot, ka tur jau agrā vecumā tiek iegūta atkarība.

Savukārt Saeimas deputāts Guntars Galvanovskis (V) izvirzīja priekšlikumu paaugstināt azartspēļu dalībnieku vecuma cenzu no 18 līdz 21 gadam, kā arī trīskāršot līdzšinējo azartspēļu organizētāju sodu, ja šī likuma norma netiks ievērota.

"Atkarība no azartspēlēm nereti tiek uzskatīta par daudz nopietnāku nekā atkarība no alkohola vai narkotikām. Tā ir emocionāla slimība, kuru izraisa patoloģiska sāncensība un vēlme iedzīvoties vieglā naudā, tomēr labi zināms, ka realitātē tā tas nenotiek. Pieaug nevis spēlētāju finansiālā nodrošinātība, bet gan spēļu zālēs pavadīto stundu skaits. Tieši tādēļ, lai no šādas ietekmes pasargātu pēc iespējas lielāku cilvēku loku, tajā skaitā jauniešu, kuru emocionālo stabilitāti ir daudz vieglāk ietekmēt, iesaku paaugstināt minimālo spēlētāju vecumu," norādīja Galvanovskis, piebilstot, ka šāda pieredze jau ir vairākās citās Eiropas valstīs - Lietuvā, Īrijā, Beļģijā, Montekarlo. Arī Latvijā vairakkārt runāts par nepieciešamību paaugstināt vecuma cenzu, tomēr līdz šim tas nav ticis pieņemts.