Foto: RiHe2001
Baltijas jūras vides stāvoklis tiekot nepamatoti dramatizēts, un patiess satraukuma pamats esot finansējums pētniecībai un vides aizsardzībai, trešdien vēsta "Neatkarīgā".

ES finansējums paredzēts arī valsts pētījumu programmai, kuras mērķis pēc būtības ir lietišķi pētījumi ar taustāmiem rezultātiem ekonomikā. "Arī zaļumu pētnieki grib tikt pie 5 miljonu dalīšanas, taču Zemkopības ministrija cītīgi ravējot viņu ierosmes laukā. Tāpat kā no ES fondu programmām, kas paredzētas pavisam citiem nolūkiem. "Zaļie var palikt bez speķa turpmākajos gados"," laikrakstam paudis kāds labi informēts avots, kuru "Neatkarīgā" neatklāj.

Pēdējā laikā publiskā telpā vairākkārt izskanējuši brīdinājumi par Baltijas jūras piesārņojumu, pausti aicinājumi rīkoties. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērn atzina, ka salīdzinājumā ar skandināviem Latvijā cilvēku blīvums ir zems, ražošana minimāla, mežu vairāk nekā lauksaimniecības zemju. Un zilaļģes aug nevis Latvijas, bet pretējā jūras krastā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks Juris Aigars lēš, ka sabiedrisko attiecību "zaļie stāsti" jāizdala vismaz ar divi un tad varbūt tie tuvotos reālajai situācijai. Daļa Baltijas jūras patiešām ir mirusi, taču te jānošķir, cik lielā mērā pie tā ir vainojams cilvēks un cik – objektīvā situācija, proti, tas, ka Baltijas jūrā ir daudz saldūdens un tā ir sekla. Zinātniski šo proporciju aprēķināt ir neiespējami.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš laikrakstam "Neatkarīgā" norāda, ka ir vairāki pētnieki un analītiķi, "kas uzreiz pamana, kur ko var no jauna papētīt".

Kas attiecas uz barības vielām, kas no laukiem notek upēs un tālāk nonāk jūrā, tā tas patiešām notiek. Taču Latvijas apjomus ne tuvu nevar salīdzināt, piemēram, ar Dānijas artavu jūras eitrofikācijā. Jebkurā gadījumā ideāli tīra vide ir iespējama tikai bez ražošanas, un tas nav nedz nepieciešami, nedz izdevīgi Latvijai, spriež Aivars Lapiņš. Bet attiecībā uz jūru viņš atsaucas uz ministrijas rīcībā esošām ziņām: "Baltijas jūra ir pietiekami tīra, un Latvijas lauksaimniecība ir tīra. Ja kādam gribas celt paniku, tas jādara citās valstīs.".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!