Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju klimata izmaiņas neuzskata par problēmu  (14)

Tikai 26% iedzīvotāju klimata izmaiņas atzinuši par ļoti nopietnu problēmu, bet vēl 35 % tās uzskata par būtisku problēmu.

Tai pat laikā klimata pārmaiņas iedzīvotāju skatījumā ir otrā nozīmīgākā globālā problēma, kas viņus ietekmēs nākamajos 20 gados – uzreiz aiz izmaiņām ekonomiskajā situācijā. "Var saprast cilvēku bažas par ekonomisko situāciju nākotnē, īpaši brīdī, kad valsts ekonomika nupat atkopjas no krīzes, tomēr jāapzinās, ka klimata pārmaiņas ir reāls process, kurš tuvāko 20 gadu laikā viesīs zināmas pārmaiņas mūsu ikdienā. Klimata pārmaiņas, kuras novērojam pēdējā gadsimta laikā, liecina, ka tā ir galvenokārt cilvēces atbildība, nevis tikai dabisks process. Gaisa temperatūra paaugstinās, kūst ledāji, kas savukārt izraisīs ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādēļ ir ļoti būtiski, kā mēs Latvijā spēsim piemēroties šīm pārmaiņām," aptaujas rezultātus komentē "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atbildība par klimata pārmaiņu izraisīto problēmu risināšanu ir jāuzņemas katram pašam, 39 % aptaujāto kā galveno atbildīgo norāda Eiropas Savienības institūcijas un valdības pārstāvjus, bet tikai 8% iedzīvotāju norādīja, ka atbildība jāuzņemas uzņēmumiem.

"Aptaujas rezultāti parāda, ka līdzšinējām aktivitātēm sabiedrības informēšanā par klimata izmaiņām ir pozitīvi rezultāti un cilvēki apzinās savu ietekmi uz globālajām problēmām. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka, lai iedzīvotāji varētu katrs individuāli rīkoties atbildīgi pret vidi, ir nepieciešams atbalsts no valsts un pašvaldībām. Piemēram, pašvaldība var organizēt klimatam draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras izveidi. Savukārt uzņēmumu atbildība ir piedāvāt iedzīvotājiem energoefektīvu produkciju un risinājumus. Atbildība klimata pārmaiņu izraisītu problēmu risināšanā ir dalīta," uzsver Brizga.

Visbiežāk, lai mazinātu savu personīgo ietekmi uz klimata izmaiņām, iedzīvotāji ir gatavi samazināt atkritumu apjomu, tos šķirojot – to ir gatavs darīt katrs otrais aptaujas dalībnieks. Taču tas tikai minimāli ierobežotu CO2 emisijas atmosfērā. Vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi ierīkot individuālu atjaunojamās elektroenerģijas avotu (piemēram, saules paneļus, siltumsūkni vai vēja turbīnu), savukārt sievietes biežāk ir gatavas pirkt vietējās izcelsmes sezonālus pārtikas produktus. Tajā pašā laikā tikai katrs desmitais būtu gatavs izvēlēties dzīvot energoefektīvā mājā un tikai 14% iedzīvotāju apsvērtu izvēlēties tādu energoresursu piegādātāju, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus.

Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka valdībai vajadzētu vairāk atbalstīt dažādas klimatam draudzīgas aktivitātes, piemēram, ēku siltināšanas pasākumus un energoefektivitātes palielināšanu uzņēmumos. Tāpat valstij būtu jāveicina klimatam draudzīgas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu.

Aptauja veikta internetā 2011. gada decembrī, un tajā piedalījās 527 Latvijas iedzīvotāji.