Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana un pārgalvīga autobraukšana ir divas būtiskākās ceļu satiksmes drošības problēmas – tā uzskata lielākā daļa - attiecīgi 96% un 82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 70% atbalsta fotoradaru ieviešanu, atsaucoties uz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sadarbībā ar "Vitronic Baltica" martā veikto pētījumu, portālu "Delfi" informēja Valsts policijā (VP).
Piektdaļa (23%) aptaujāto autovadītāju atzinuši, ka bieži pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, tikai neliela daļa − 15% pēdējo divu gadu laikā sodīti par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Fotoradari ir fiksējuši ātruma pārsniegšanu pēdējā gada laikā tikai 5% aptaujāto autovadītāju. Aptaujas dati rāda, ka 7% aptaujāto vienu vai vairākas reizes pēdējo divu gadu laikā devuši "kukuli" ceļu policijas darbiniekiem Latvijā, vēsta VP pārstāvji.
Savukārt fotoradaru ieviešanai personīgu atbalstu izteikuši 70% respondentu, turklāt lielāku atbalstu pauduši iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (77%) un no 55 līdz 74 gadiem (76%), respondenti, kuriem nav autovadītāja apliecības (77%), un sievietes (74%). Savukārt pret fotoradaru ieviešanu iebilst autovadītāji, kas ir devuši kukuli ceļu policijai (57%), kuru ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru (53%), bieži pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu (41%), ir sodīts par ātruma pārkāpumu (40%).
Liela daļa − 43 % iedzīvotāju uzskata, ka fotoradaru efektivitāte būtu daudz lielāka, ja to atrašanās vietas nebūtu zināmas, savukārt 37% norādījuši, ka uz Latvijas ceļiem ir pārāk maz fotoradaru. Vairums − 70% iedzīvotāju uzskata, ka fotoradari palīdz samazināt vidējo ātrumu uz ceļa, 67% norādījuši, ka tie palīdz samazināt korupcijas riskus ceļu policijā, 47% domā, ka fotoradari uzlabo ceļu satiksmes drošību kopumā, savukārt 41% pauž viedokli, ka fotoradari palīdz samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
"Aptaujas dati rāda, ka tikai niecīga daļa − 4% no aptaujāto bija informēti par patieso ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu, gandrīz puse – 46% respondentu – domāja, ka tas ir mazāks. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka efektīvākie pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā varētu būt policistu skaita palielināšana patrulēšanai uz ielām un šosejām (atbalsta − 80% respondentu), sabiedrības informēšana un izglītošana (73%), ātruma ierobežošana bīstamajās vietās (70%), kā arī fotoradaru izvietošana un lielāku naudas sodu noteikšana (62%)," klāstīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kā norāda VP pārstāvji, "vairāk policistu uz ielām, kā arī fotoradaru izmantošana ir efektīvi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi minēto problēmu novēršanai, noskaidrots pētījumā".
Pētījumu, kura mērķis ir novērtēt iedzīvotāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un noskaidrot viedokli par fotoradaru ieviešanu, veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Pētījuma ietvaros, izmantojot kvantitatīvo pētījumu metodi, tika noskaidrots Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem viedoklis par būtiskākajām ceļu satiksmes drošības problēmām Latvijā un efektīvākajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, tostarp fotoradariem un to nozīmi satiksmes drošības paaugstināšanā. Pētījums tapis sadarbībā ar "Vitronic Baltica".
"Līdz šim esam saņēmuši subjektīvu vērtējumu par fotoradaru ieviešanu un to nozīmi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Lai pēc iespējas labāk izpildītu valsts noteiktos uzdevumus, uzņēmumam ir būtiski nepastarpināti būt informētam par sabiedrības viedokli − gan par ceļu satiksmes drošības problēmām, iedzīvotāju braukšanas paradumiem un to sekām, gan arī attieksmi par fotoradaru ieviešanu. Tas palīdzēs mums panākt, lai fotoradaru ieviešana veicinātu drošas braukšanas kultūru un iedzīvotāju drošību uz ceļiem," atzinis "Vitronic Baltica" valdes loceklis Sergejs Borisovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
