Aptauja: iedzīvotāji joprojām ir neiecietīgi pret seksuālajām minoritātēm
Foto: extranoise / cc

Latvijas iedzīvotāji joprojām ir neiecietīgi pret homoseksuāļiem un homoseksuālām attiecībām, liecina pētījumu centra SKDS šī gada janvārī veiktā aptauja, kuras rezultātus šodien prezentēja biedrības "Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka"" preses konferencē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī gada janvārī Latvijas iedzīvotāji nedaudz retāk nekā 2010.gada jūlijā pauduši viedokli, ka viņiem nav iebildumu pret homoseksuālajiem cilvēkiem, taču homoseksuālās attiecības ir nosodāmas.

Vērtējot savu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem un homoseksuālām attiecībām, 23% respondentu norādīja, ka gan homoseksuālie cilvēki, gan homoseksuālās attiecības ir nosodāmas. Savukārt viedokli, ka nav nosodāmi ne homoseksuālie cilvēki, ne homoseksuālās attiecības, pauda 30% aptaujāto. To, ka viņiem nav iebildumu pret homoseksuālajiem cilvēkiem, taču homoseksuālās attiecības ir nosodāmas, atzīmēja 28% Latvijas iedzīvotāju. Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nebija 19% no aptaujātiem.

To, ka gan homoseksuāli cilvēki, gan homoseksuālas attiecības ir nosodāmas, biežāk nekā caurmērā norādīja vīrieši, aptaujātie, kuriem ir 55 gadi un vairāk, Latvijas iedzīvotāji, kuri ģimenē galvenokārt runā krievu valodā, respondenti bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, respondenti ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kā arī Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie.

Savukārt sievietes, aptaujātie vecumā no 15 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, strādājošie, aptaujātie ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kā arī tie respondenti, kuri dzīvo Rīgā, biežāk nekā caurmērā atbildēja, ka nav nosodāmi ne homoseksuālie cilvēki, ne homoseksuālās attiecības.

Aptaujas dati liecina, ka iecietīgāku attieksmi no sabiedrības puses pret homoseksuāliem cilvēkiem gribētu redzēt 22% respondentu. Nedaudz biežāk - 28% aptaujāto - vēlētos, lai sabiedrības attieksme pret homoseksuālajiem cilvēkiem kļūtu nepiekāpīgāka. Bet 29% vēlētos, lai attieksme paliek nemainīga. Savukārt 20% aptaujāto bija grūti pateikt, kādai būtu jākļūst sabiedrības attieksmei pret homoseksuālajiem cilvēkiem.

Analizējot atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās, var secināt, ka to, ka kopumā gribētu redzēt iecietīgāku sabiedrības attieksmi pret homoseksuālajiem cilvēkiem, biežāk nekā caurmērā norādīja sievietes, respondenti vecumā no 15 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidēji zemiem un augstiem ienākumiem, respondenti, kuri dzīvo Rīgā un Zemgalē.

Bet to, ka gribētu redzēt kopumā nepiekāpīgāku attieksmi, biežāk nekā caurmērā atzīmēja vīrieši, respondenti, kuri ir vecāki par 55 gadiem, aptaujātie, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu, respondenti bez Latvijas pilsonības, nestrādājošie, kā arī Pierīgā dzīvojošie.

Aptaujā piedalījušies 1060 iedzīvotāju no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Linda Freimane teica, ka neiecietībai pret homoseksuāļiem Latvijā ir vairāki faktori, daļēji tas izskaidrojams ar padomju mantojumu, jo cilvēki par šiem jautājumiem nav domājuši un runājuši un ir ļoti daudz aizspriedumu.

"Turklāt 2006.gada Saeimas vēlēšanās viens no politiskajiem spēkiem par savu vēlēšanu platformu izvirzīja homofobiju un līdz ar to tika uzturēts agresīvs tonis, nostādot vienu sabiedrības grupu pret otru, kas nebija tā domāts un neatbilst arī realitātei. Manuprāt, Latvijā cilvēki ir nedaudz aizspriedumaini un viņiem ir grūti pieņemt atšķirīgo, vienalga - vai tā ir cita ādas krāsa, cita ticība vai cilvēkam ir īpašas vajadzības. Mēs esam noslēgti un neesam vēl iemācījušies to, ka katrs cilvēks ir unikāls," sacīja Freimane.

Aptaujas dati liecina, ka, uzzinot par darba kolēģa homoseksuālismu, 44% respondentu atzina, ka viņu attiecības ar šo kolēģi, visticamāk, nemainītos. To, ka, visticamāk, šo kolēģi atbalstītu un vajadzības gadījumā aizstāvētu, atzīmēja 5% respondentu. To, ka, iespējams, norobežotos no šī kolēģa vai rīkotos noraidoši, aptaujātie atzīmēja biežāk - 24% minēja, ka ar homoseksuālo kolēģi mazāk kontaktētos, 5%, visticamāk, apspriestu situāciju ar kolēģiem un varētu iesaistīties arī kādās aktivitātēs pret viņu un vēl 5% censtos panākt, lai homoseksuālo kolēģi atlaiž vai lai viņš pats aiziet no darba.

To, ka, visticamāk, atbalstītu un vajadzības gadījumā aizstāvētu homoseksuālo kolēģi, biežāk nekā caurmērā atzīmēja respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošie.

Freimane piebilda, ka "Mozaīka" turpmāk plāno sadarboties ar arodbiedrībām, Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai homoseksuālus cilvēkus nediskriminētu darba vietās.

"Mozaīkai" šogad aprīt pieci gadi un tā aktīvi darbojas gan likumdošanas, gan sabiedrības izglītošanas un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu kopienas stiprināšanas jomā, lai mainītu attieksmi pret šo personu loku un veicinātu demokrātiskākas un atvērtākas sabiedrības attīstību. Šogad "Mozaīka" izstrādās metodiskos materiālus pedagogiem, lai viņi mācību stundās varētu profesionāli runāt par seksuālo orientāciju. Tāpat tiks turpināts naida noziegumu novēršanas projekts, kurā piedalās arī policija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form