Aptauja: Latvijas iedzīvotāji pēdējā pusgadā mazāk nekā lietuvieši vai igauņi pirkuši kompensējamās zāles  (15)

Latvijā pēdējā pusgadā kompensējamos medikamentus pirkuši 33% respondentu, turklāt 26% no viņiem iegādājušies tās pašas zāles, ko lietojuši iepriekš, bet 7% - kādus citus medikamentus. Tikmēr Igaunijā 49% iedzīvotāju iegādājušies kompensējamos medikamentus, bet Lietuvā - 40%.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju vairāk pirkuši tās pašas kompensējamās zāles, ko lietoja iepriekš - 16%. Tāpat tika noskaidrots, ka Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 65 gadiem vairāk nekā citi ir iegādājušies citas kompensējamās zāles, jo tās varēja iegādāties ar mazāku pacienta līdzmaksājumu.

Kā pētījuma prezentācijā norādīja SIA "GlaxoSmithKline Latvia" (GSK) valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, šie dati neparāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir veselīgāki, turklāt kompensācija 50% vai 75% apmērā no zāļu cenas nav pietiekama, jo daļa iedzīvotāju nevar atļauties piemaksāt pusi no medikamentu cenas. Disciplinējošam maksājumam ir jābūt, taču tas nevar būt tik liels, piebilda Šmits.

Savukārt uzņēmuma "Boehringer Ingelheim" vadītājs Baltijas valstīs Jurijs Jermaks uzsvēra, ka Latvija atvēl mazāk līdzekļu kompensējamo medikamentu budžetam, arī līdzekļu apjoms uz vienu iedzīvotāju ir zemākais Baltijas valstīs. Jermaks uzskata, ka veselības aprūpei ir jābūt noteiktai par prioritāti, tomēr valdība to neizprot, ja Latvijā veselības aprūpes budžetam atvēlētais finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir viens no zemākajiem Eiropā.

Arī GSK pārstāve Signe Vēliņa norādīja, ka zāļu ražotāji, veicot solidāru kompensējamo medikamentu budžeta deficīta segšanu, sagaida arī no Veselības ministrijas (VM) papildu ieguldījumus kompensējamo zāļu sistēma. Ietaupot līdzekļus, VM tos varētu novirzīt jaunu inovatīvu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Savukārt VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis sacīja, ka patlaban vēl nav zināms, cik liels nākamgad varētu būt kompensējamo medikamentu budžets, tomēr straujš budžeta samazinājums vai pieaugums, visticamāk, nenotiks.

Taujāts, vai plānotas kādas izmaiņas kompensējamo medikamentu sistēma, VM pārstāvis atbildēja, ka strauju izmaiņu nebūs. Patlaban tiekot strādāts pie priekšlikumiem sistēmas uzlabošanai, ņemot vērā, ka februārī stājās spēkā jaunā kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtībā un tirgū nebija pieejami vairāki lētākie medikamenti. Plānots, ka sistēmas izvērtējums un priekšlikumi būs izstrādāti aprīļa sākumā.

Pētījums tika veikts šā gada martā, interneta vidē aptaujājot 1020 respondentu Latvijā, 1029 cilvēkus Lietuvā, kā arī 1106 Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat aptaujā tika noskaidrots, kur interneta lietotāji biežāk iegādājas medikamentus, vai cilvēki internetā iegādājās medicīniskās preces, tika pētīta tas, vai iedzīvotāji uzticas zāļu ražotājiem un mēdz dot priekšroku vietējo ražotāju zālēm.

Kā ziņots, no 2012.gada 1.janvāra stājusies spēkā kārtība, kas paredz ārstam receptē sniegt attiecīgajai diagnozei paredzēto zāļu vispārīgo nosaukumu, ja pacients pirmo reizi saņems konkrētai diagnozei paredzētās kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces. Aptiekā pacientam tiks izsniegtas lētākās vispārīgā nosaukuma zāles.