Aptuveni 6% jeb 150 000 iedzīvotāju ir II un III pakāpes aptaukošanās, kas tiek klasificēta kā slimība, informē dietologs Andis Bremanis un bariatrijas ķirurgs Maksims Margoļins.
Aptaukošanās slimības pacientu atbalsta grupas koordinātore Edīte Kaņepāja-Vanaga informē, ka ķermeņa masas atbilstību augumam nosaka ķermeņa masas indekss, kas tiek aprēķināts pēc formulas: ķermeņa masa kilogramos dalīta ar garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Norma ir no 18,5 līdz 25. Pēc Pasaules Veselības organizācijas 1995.gada klasifikācijas ķermeņa masas indekss tiek iedalīts četrās grupās. Kermeņa masas indekss mazāks par 18,5, tas nozīmē - nepietiekams svars, 18,5 līdz 24,99 - normāls svars (I pakāpe), 25 līdz 29,99 - liekais svars (II pakāpe), virs 30 - aptaukošanās (III pakāpe).

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) 2006.gada pētījums par "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" liecina, ka kopumā Latvijā aptaukošanās stadija ir 15,6% iedzīvotāju, kuru ķermeņa masas indekss ir no 30 un vairāk.

Ķermeņa liekā masa un aptaukošanās kļuvusi par pasaules mēroga sabiedrības veselības aktualitāti. Tā ietekmē daudzu slimību attīstību un mirstības pieaugumu. Nepareizs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte ir vieni no svarīgākajiem riska faktoriem aptaukošanās un liekā svara gadījumos.

Vanaga informēja, ka šodien pirmo reizi Latvijā pulcējas aptaukošanās slimības pacienti, lai kopīgi lemtu par atbalsta grupas izveides nepieciešamību.

Viņa norādīja, ka atbalsta grupas izveide ir nepieciešama, lai cilvēki ar lieko svaru savā starpā varētu pārrunāt savas problēmas un rast domubiedrus, emocionālo atbalstu. Patlaban grupu veido 20 cilvēki. Līdz šim Latvijas iedzīvotāji ar lieko svaru domubiedrus meklējuši forumos un ārzemēs, jo valstī šādu atbalstu grupu nav bijis.

Šodien kopā sanāca pacienti, kuri ir izmantojuši bariatriskās - vēdera dobuma ķirurģijas metodi. Tikšanās laikā, pacienti dalījās pieredzē par dzīvi pirms un pēc operācijas. Tāpat arī uzdeva jautājumus un diskutēja ar bariatrijas ķirurgu Maksimu Margoļinu, dietoloģi Lolitu Neimani un psiholoģi, kura strādā ar bariatrijas pacientiem pirms operācijas veikšanas - Natāliju Šmelovu.

Ķirurģiskā metode - bariatrija - pacientiem ar aptaukošanās slimību ir vienīgais veids, kā iegūt nozīmīgu, ilgstošu svara samazināšanos un kā aizkavēt jaunu, aptaukošanās izraisītu slimību rašanos, kad visas citas svara samazināšanas metodes ir bijušas neveiksmīgas. Pēc operācijas pacienti zaudē vidēji 61,2% sava liekā svara. Tikai vienu no 20 cilvēkiem ar aptaukošanās slimību var izārstēt bez ķirurģiskas iejaukšanās, norādīja Vanaga.

Latvijā jau pāris gadus ir iespēja veikt bariatriskās ķirurģijas operācijas, bet pacientiem trūkst kvalitatīvas un izsmeļošas informācijas par konkrēto metodi. Uz šo brīdi Latvijā ir veiktas aptuveni 60 operācijas.

SVA pētījums liecina, ka normāla ķermeņa masa ir tikai 51,3% iedzīvotāju, savukārt liekā ķermeņa masa ir 29,6% iedzīvotāju, bet aptaukošanās - 15,6% respondentu. Salīdzinot datus SVA datus, sākot no 1998.gada, novērots, ka kopējais personu īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos palielinās.

Vanaga norāda, ka joprojām medicīnas darbinieki neaktīvi iesaistās iedzīvotāju liekā svara profilaksē. SVA dati liecina, ka tikai 15,4% respondentu atzīmē, ka kāds no medicīnas darbiniekiem ir ieteicis samazināt ķermeņa masu. Savukārt ģimenes locekļi šādu ieteikumu izteikuši 22% no aptaujātajiem un citi cilvēki - 10%.

Aptaukošanās nav tikai kosmētiska problēma, tā var veicināt un radīt dažādas blakus saslimšanas, tādējādi nopietni kaitējot tavai veselībai. Jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo lielāka ir blakus saslimšanas iespējamība. Tā kā aptaukošanās ir hroniska slimība, tās simptomi ar laiku tikai attīstās tālāk. Slimības sākuma posmos aptaukošanās apgrūtina staigāšanu, sagādā muguras sāpes un nogurumu, saasinās ādas un elpošanas slimības. Ja svaru nesamazina, tad veselības stāvoklis tikai pasliktinās, norādīja Vanaga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!