Par spīti lietainajam laikam, ceturtdienas pēcpusdienā pie Valsts prezidentes pils pulcējās apmēram 60 cilvēku, pārsvarā jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām, kuri ar degošām lāpām, Latvijas karogu un plakātiem rokās protestēja pret prezidentes ierosinātajiem grozījumiem vēlēšanu likumā.
"Mums nevajag Saeimu, kas nerunā Latviski", "VVF - ja necieni sevi, cieni tautu", "Mums nav paveicies ar prezidentu", "Vīķe-Freiberga ieklausies mūsu balsī", "Tas, kas maizīti par "hļebu" sauc, lai no Latvijas ārā brauc", "Starptautiskais spiediens - Valsts prezidentes viedoklis" - šādus un līdzīgus saukļus jaunieši veltīja prezidentei. Piketētāji savu neapmierinātību pauda arī dziesmās "Daugav's abas malas", "Div' dūjiņas gaisā skrēja" u.c., bet piketu jaunieši sāka ar Latvijas himnu.

Viena no piketa dalībniecēm Ērika Šaveļjeva no Rīgas pauda sašutumu un neizpratni, kāpēc dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, ārstiem un skolotājiem, latviešu valoda ir jāzina noteiktā līmenī, bet Saeimas deputātiem ne. Kāda sieviete pauda viedokli, ka vēlēšanu likuma grozījumi nav priekšnoteikums, lai iestātos Eiropas Savienībā, un teica - "ja ASV gribēs, mēs iestāsimies NATO, bet ja negribēs, mēs varēsim mainīt kaut visus likumus un neiestāsimies".

Savukārt vairāki jaunieši, kuri rokā turēja plakātu "Tas kas maizīti par "hļebu" sauc, lai no Latvijas ārā brauc", nespēja paust motivētu nostāju par to, kādēļ viņi ir pret vēlēšanu likuma grozījumiem. Kāds jaunietis norādīja, ka piketētāji cerot, ka no vēlēšanu likuma tomēr netiks svītrota prasība deputātu amatu kandidātiem zināt latviešu valodu. "Kāpēc viņiem jābūt Saeimā, ja viņi nerunā latviski?"

Piketu rīkoja jauniešu patriotiskās organizācijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars, aicinot Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu neiesniegt viņas iecerētos vēlēšanu likuma grozījumus. Piketētāji esot iecerējuši vērst sabiedrības uzmanību uz valsts valodas politiku Latvijā un iestāties par nepieciešamību deputātu amatu kandidātiem valsts valodu zināt augstākajā līmenī.

Pati prezidente ceturtdien gan atrodas vizītē ASV, lai piedalītos Pasaules ekonomikas forumā un sarunās ar vairākām augstām ASV amatpersonām gūtu apliecinājumu ASV atbalstam NATO paplašināšanās jautājumā. Prezidente ar ierosinājumu grozīt vēlēšanu likumu nāca klajā pērnā gada decembrī.

Pašreiz spēkā esošā vēlēšanu likuma 5. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei. Prasība zināt valodu trešajā pakāpē ir noteikta arī pašvaldību deputātu amatu kandidātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit