Ar 'nulles deklarāciju' valsts nepelnīs; tā ļaušot sabiedrībai dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem
Foto: LETA

Likums par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanu jeb "nulles deklarācija" nav pieņemta ar mērķi, lai valsts no tās ieviešanas varētu pelnīt. Plāns ir panākt, lai sabiedrība turpmāk dzīvotu atbilstoši saviem līdzekļiem, - to trešdien preses konferencē žurnālistiem skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Reirs, jautāts vai ir zināma kaut vai aptuvena summa, kuru valsts iegūs pēc sākumdeklarēšanas ieviešanas, atbildēja: "Prognozes budžetā ir līdzīgas nullei". "Tas [likums] nekādā gadījumā nav biznesa plāns, kā papildināt budžetu," uzsvēra Reirs. Viņš skaidroja, ka Saeimas Budžeta komisija šo likumu uzskatīja nevis par peļņas gūšanas avotu, bet gan par cilvēku iespēju turpmāk dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Viņš arī bilda, ka šāda deklarēšanās ir pazīstama visā pasaulē.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Korna (V) žurnālistiem bilda, ka likuma mērķis tomēr ir nedaudz plašāks. "Tas būs līdzeklis arī pārējām ministrijām, plānojot savu budžetu, tas var ietekmēt gan labklājības jomu, gan veselības jomu, izglītības jomu, kurās ir plānotas reformas gan pabalstos, gan, iespējams, arī veselības sistēmā. Šis likums sekmētu arī šo reformu veikšanu," skaidroja Korna.

Tiesa, kā izriet no preses konferencē teiktā, deklarēties vai nē ir paša cilvēka ziņā. "Neiesniedzot deklarāciju, cilvēks apliecina, ka viņiem nav deklarējamu īpašumu. Nākotnē, veicot kādas darbības ar nekustamā īpašuma vai transporta iegādi, praktiski var būt problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), pierādot līdzekļu legalitāti," skaidroja Reirs. Viņš bilda, ka "likums ir rakstīts likumpaklausīgajiem, bet ar pārējiem strādās VID".

Abas amatpersonas arī atgādināja, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā vai to neiesniegšanu draud atbildība – gan saskaņā ar Krimināllikumu, gan Administratīvo pārkāpumu kodekss. Iespēja legalizēties cilvēkam tiks dota vienu vienīgu reizi, laikā no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam.

Korna skaidroja, ka likums, kurš paredz tiesības deklarēt no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un nedeklarētos ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ļaus nokārtot saistības pret valsti. Šādus ienākumus deklarējot, tiks piemērota samazināta IIN likme 15% apmērā no nedeklarētā ienākumu apmēra. Šī iespēja ļaus reģistrētai uzņēmējdarbībai piesaistīt līdzekļus, kuri pašlaik tiek izmantoti nereģistrētiem darījumiem.

Lūgts komentēt cilvēku iespējamo nevēlēšanos naudu ieskaitīt bankā, maksājot par tās izņemšanu naudu, Reirs norādīja, ka pastāv iespēja piedāvāt cilvēkiem naudu iemaksāt valsts bankās, neprasot par iemaksu un izmaksu naudu. Viņš arī norādīja, ka cilvēks var atvērt depozītu, par kuru arī nav jāmaksā. Taču jautājums par kārtību, kā notiks naudas iemaksāšana, vēl nav līdz galam izlemts – to regulēs Ministru kabineta noteikumi, kas valdībai vēl jāizstrādā.

Korna pauda cerību, ka cilvēki būs atsaucīgi un ņems vērā jauno likumu, aktīvi sniedzot deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Saeima 1.decembrī pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu.

Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011.gada 31.decembrī pulksten 24. Likums liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 latu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form