Foto: Shutterstock

Ceturtdien, 15. septembrī, Veselības inspekcijā (VI) norisinājās Veselības ministrijas (VM) un VI seminārs, kurā kopīgi ar pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvjiem tika apspriesti sagatavotie priekšlikumi pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanā, portālu "Delfi" informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Semināra atklāšanā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēktiesības. "Arī pacienta tiesības justies droši veselības aprūpes sistēmā un saņemt cieņpilnu veselības aprūpi ir cilvēktiesības un ikviena pacienta pamatvajadzība. Es ceru, ka šis gads kļūs par pagrieziena punktu ceļā uz jaunu pacientu un ārstniecības personu tiesisko kultūru, kurā pacientu tiesības tiek ievērotas, aizsargātas un īstenotas," viņš uzsvēra.

Kā norādīja ministrijā, pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanas nolūkā šobrīd ir sagatavoti grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas paredz izstrādāt un ieviest ārstniecības iestādēs pacientu tiesību aizsardzības plānus ar konkrētiem pasākumiem, kā arī nodrošināt apmācības ārstniecības personālam pacientu tiesību jautājumos, tajā skaitā komunikācijas jautājumos.

Vismaz lielākajās ārstniecības iestādēs plānots ieviest Pacientu tiesību aizsardzības speciālistu, kurš būtu pacienta atbalsta persona viņa tiesību aizsardzībā. Speciālists veicinātu konfliktsituāciju mazināšanos un gadījumos, kur tādas veidojas, sekmētu to tūlītēju risinājumu pašā ārstniecības iestādē "uz vietas" – tuvāk situācijai, pacientam un ārstam. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists pacientam sniegtu konsultācijas pacientu tiesībās, izskaidrotu pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus un, ja vajadzīgs, palīdzētu ar iebildumu un sūdzību iesniegšanu, kā arī pārskatītu un veiktu uzlabojumus jau preventīvi ārstniecības iestādes iekšējās procedūrās un saziņā ar pacientu, skaidroja ministrijā.

Papildus paredzēts grozīt arī Ārstniecības likumu, ieviešot ārstniecības personu profesionālās disciplināratbildības institūtu tostarp par profesionālās ētikas pārkāpumiem. Piemēram, lēmumā par sertifikāta darbības apturēšanu kompetentā institūcija varētu noteikt pienākumu ārstniecības personai apmeklēt noteiktus tālākizglītības kursus, norādīja Šneiders.

Kopumā speciālistu izstrādātie priekšlikumi rosina precizēt pacienta un ārstniecības personāla tiesības un pienākumus, stiprināt pacienta statusu ārstniecībā, definēt administratīvās un profesionālās disciplināratbildības stiprināšanu, paredzot, ka ārstniecības personu disciplinārlietas izskata un lēmumus pieņem profesionālo biedrību vēlētas komisijas. Par profesionālās ētikas pārkāpumiem var piemērot disciplinārsodus - brīdinājumus, piezīmes, rājienus, sertifikāta darbības apturēšanu, un pienākumu apmeklēt tālākizglītības kursus pacientu tiesību jomā noteiktā apjomā. Tāpat priekšlikumu kopums stiprina pacientu tiesību aizsardzības kontroli un uzraudzību VI personā, piemēram, paredzot VI tiesības veikt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kontrolpārbaudes, lai pārbaudītu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, kā arī attieksmi pret pacientiem un normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzsvēra ministrijā.

Pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanai paredzēts pacientu tiesību jautājumus iekļaut mediķu studiju programmās, lai ārstniecības personas atbilstoši mūsdienu prasībām būtu apmācītas pacientu tiesībās, informētās piekrišanas un pacientu apskašu un aprūpes jaunākajos standartos. Pacientiem savukārt tiks nodrošināta viegli piekļūstama un ērti lietojama informācija par viņa tiesībām, informēja Šneiders.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!