No rīta skolās notiks vēstures stunda, kas veltīta barikāžu atcerei. Plkst.10 tiks iedegts barikāžu atceres ugunskurs Doma laukumā. Arī visās Latvijas pilsētās un novados cilvēki tiek aicināti iedegt atceres ugunskurus.
Pusdienas laikā plkst.12 sāksies barikāžu atcerei veltīta Saeimas sēde, plkst.14 uz kritušo barikāžu aizstāvju atdusas vietām II Meža kapos tiks nolikti ziedi, plkst.15 Latvijas Kara muzejā būs skolēnu patriotiskās audzināšanas projekta "Tik tev Latvijas, cik tavā sirdī iekšā" noslēguma pasākums, bet plkst.16, godinot barikāžu aizstāvjus, tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa.
Vakarā plkst.18 sāksies barikāžu atceres brīdis Doma laukumā un visā Latvijā, bet plkst.18.30 - ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien piedalīsies sešos 1991.gada barikāžu notikumu pieminēšanai veltītos atceres pasākumos, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
No rīta prezidents piedalīsies barikāžu aizstāvju atceres ugunskuru iedegšanā Doma laukumā un pusdienas laikā būs klāt Saeimas svinīgajā sēdē. Plkst.14 Zatlers noliks ziedus ceremonijā II Meža kapos, bet pēcpusdienā ziedu nolikšanas ceremonija ir paredzēta pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā. Vakarā plkst.18 Doma laukumā prezidents teiks uzrunu atceres brīdī par godu 1991.gada barikāžu aizstāvjiem, kam sekos dalība ekumēniskajā dievkalpojumā par godu 1991.gada barikāžu aizstāvjiem.
Pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā iesākās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas process, pret to iestājās Padomju Savienība. 1991.gada janvārī centrālā vara Maskavā pārgāja tiešā uzbrukumā.
Militārās akcijas sākās Lietuvā 12.-13.janvāra naktī, kad padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības uzbruka neapbruņotiem civiliedzīvotājiem.
Par traģiskajiem notikumiem 13.janvāra agrā rītā uzzināja Latvijā. Tajā pašā dienā Rīgā vairāk nekā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, protestējot pret vardarbību Viļņā un atbalsot Latvijas neatkarību, likumīgi ievēlēto Augstāko Padomi un valdību.
Dienas laikā Rīga kļuva par barikāžu pilsētu. Ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām izveidoja barikādes: ieejas tajās bloķēja smagā tehnika, no visiem pieejamajiem materiāliem izveidoja aizsargjoslas. Tūkstošiem neapbruņotu cilvēku dienu un nakti stāvēja sardzē, gatavi ziedot dzīvību Latvijas neatkarībai.
Barikādes izveidoja ap valstij vitāli nozīmīgiem objektiem - Augstāko Padomi, Ministru Padomi, TV un radio, kā arī citiem objektiem. Vecrīgu iekļāva aizsardzības loks, kuru veidoja 7 aizsardzības sektori. Tajos darbojās 44 posteņi.
Pirms 20 gadiem tieši 20.janvārī īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilga aptuveni stundu. Apšaudes laikā tika nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. IeM ēkā bija ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM, Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Tāpēc tieši 20.janvāris ir noteikts par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Visi barikāžu piemiņas pasākumi DELFI Afišā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
