Bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa un Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) valsts pilnvarnieka Normunda Lustes pārstāvētā uzņēmuma "Binders" mātesfirma "Arčers" pēdējos pāris gados saņēmusi VNĪA pasūtījumus par vairāk nekā miljonu latu, raksta laikraksts "Diena".
Tomēr pats Luste interešu konfliktu savā darbībā nesaskata un to liedz arī likums - - saskaņā ar to valsts pilnvarnieki drīkst gūt ieņēmumus no firmām, kas valsts pasūtījumu ieguvušas atklātā konkursā.

"Arčers" ar 590 000 latu vērtu piedāvājumu uzvarēja konkursā par tiesībām veikt veco ēku demontāžu Rīgā, Gaujas ielā, kur plānota "policijas kvartāla" - sešu administratīvo ēku, katlumājas un autostāvvietas - izbūve. Savukārt konkursā par būvniecību uzvarēja uzņēmums "Skonto būve", kas darbus piedāvājis veikt par 24,5 miljoniem latu. Izmaksu lietderību apšaubījis iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš uz dienesta izmeklēšanas laiku pēc valdības rīkojuma ir atstādinājis VNĪA ģenerāldirektoru Kalvi Brici.

Kā "Dienai" pastāstīja VNĪA Ekspluatācijas departamenta direktors Agris Balodis, uz aģentūru nav attiecies iepriekšējais iepirkumu likums, kurš bija spēkā līdz šā gada sākumam. Tādēļ VNĪA līdz šim rīkojusi konkursus nevis atsevišķu darbu veikšanai, bet ik gadu konkursā izvēlējusies piecus uzņēmumus, kas veikuši visus nepieciešamos remontdarbus. "Arčers" piecniekā iekļuvis vienu reizi 2000.gadā, bet šogad uz sarunu procedūru atsevišķu darbu veikšanai aicināts tādēļ, ka maksātnespējas dēļ no tā izkritusi cita firma. Neskaitot demontāžas darbus, "Arčers" kopš 2000.gada ieguvis aģentūras pasūtījumus aptuveni 514 000 latu vērtībā.

Lustem pieder 7,09 procenti uzņēmuma daļu firmā "Binders", kura mātes uzņēmums ar 20% daļu ir "Arčers". Abas firmas izveidojušas arī sabiedrību "Arčers un Binders". Vaicāts, vai savā darbībā nesaskata interešu konfliktu, Luste atbildēja noliedzoši.

Tiesa, saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" interešu konflikta nebūtu arī tad, ja neskaitāmus pasūtījumus būtu saņēmis "Binders" - ja vien tas noticis atklātā konkursā. "Vienkāršāks būtu princips - amatpersonas uzņēmums nedrīkst ielaisties nekādos darījumos ar tās pārstāvēto valsts iestādi," uzskata politologs Valts Kalniņš. Jāatzīmē, ka likums tomēr neļauj amatpersonai piedalīties konkursa nolikuma sastādīšanā vai piedāvājumu izvērtēšanā, un Luste uzsvēra, ka to arī nav darījis.

Luste VNĪA valsts pilnvarnieka pienākumus pildīja no 1999.gada līdz šā gada decembrim, kad jaunais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis pārtrauca pilnvarojuma līgumu ar viņu un vēl diviem uzņēmuma pilnvarniekiem. Līdz šā gada jūlijam viņš bija arī Privatizācijas aģentūras padomes loceklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit