Ārā plusi, bet apkure 'dārgākā desmitgadē' – kas šogad lika apkurei sadārdzināties

Pēdējo nedēļu laikā sociālajos tīklos uzvirmojošās diskusijas vēsta par vēl nebijuši augstu maksu par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp apkuri. Arī iedzīvotāju iesūtītie rēķinu piemēri liecina, ka vairākiem dzīvokļiem cena par apkuri ir kāpusi, tai pat laikā vidējā gaisa temperatūra līdzšinējā ziemā ir augstāka nekā citus gadus. Portāls “Delfi” skaidro, vai un kā zaļā ziema ietekmē maksu par apkuri un kādi faktori vēl cilvēkiem šajā sezonā liek plašāk pavērt savus maciņus.

Jau vēstīts, ka šī ziema var kļūt par siltāko vēsturē. Pagaidām ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedz +2 grādus, un pašreizējās prognozes vairāk runā par siltuma, nevis aukstuma rekordiem. Meteoroloģijas dienesti prognozē, ka siltums Ziemeļeiropā saglabāsies arī februārī, taču vidējā gaisa temperatūra var būt zemāka nekā decembrī un janvāra sākumā.

"Rēķins lielāks nekā pagājušajā gadā, kad bija ziema kā ziema. Nesaprotu, par ko tādas summas," pie portālam "Delfi" iesūtītā rēķina parauga par apkuri raksta kāds Rīgas iedzīvotājs. Viņš par sava 56 kvadrātmetru dzīvokļa apkuri decembrī samaksājis 60 eiro. Līdzīga maksa ir arī kādai iedzīvotājai Ķengaragā, kura savu 2019. gada decembra rēķinu komentē kā "dārgāko desmitgadē" – par siltumu 53 kvadrātmetru dzīvoklī bija jāmaksā 62 eiro.

Savukārt kāds cits iedzīvotājs, salīdzinot decembra rēķinu šogad ar rēķinu gadu iepriekš, secinājis, ka cena par apkuri ir pat samazinājusies. 2018. gadā viņš par siltumu 54 kvadrātmetru dzīvoklī Juglā maksāja 70,38 eiro, bet šogad – 37,32.