Atbnildīgie dienesti atzinuši, ka galvenais, kas traucē sasniegt labākus rezultātus cīņā ar šīm parādībām, ir informācijas trūkums, iedzīvotāju pasivitāte un pašvaldības un valsts iestāžu nepietiekama sadarbība.
Pašvaldības policijas pārstāvji informēja, ka labāki rezultāti ir panākti tur, kur ir uzstādīta videonovērošana. Viņi arī atzina, ka ir vairāk jāiesaista iedzīvotāji, īpaši skolotāji un skolu darbinieki, jo tieši skolu tuvumā apzīmētās sienas ir vērojamas visvairāk. Londonas policijas pārstāvji, kas savulaik bija ieradušies Rīgā un dalījās savā pieredzē, kā cīnīties ar mantas bojāšanu, arī atzīst, ka iedzīvotāju iesaistīšana ir viens no efektīvākajiem cīņas veidiem.
Apspriedes dalībnieki arī nonāca pie secinājuma, ka iedzīvotāji visvairāk ir jāiesaista, lai cīnītos pret aprakstītajām sienām un salauztajiem bērnu rotaļu laukumiem pilsētas mikrorajonos.
Tika runāts arī pat to, ka Administratīvās komisijas nepietiekami izmanto tās iespējas, kuras sniedz likumu normas un piemēro neadekvāti mazus sodus par mantas bojāšanu. Apspriedes dalībnieki vienojās, ka tuvāko nedēļu laikā Rīgas rajonos un priekšpilsētās notiks sanāksmes ar pašvaldības policijas, Administratīvo inspekciju un namu pārvalžu pārstāvju dalību. Tajās tiks runāts par to, kā mantas bojātājus iesaistīt piespiedu darbos, liekot pārkāpējiem pārkrāsot pašu izpildītos zīmējumus un uzrakstus, kā arī labot izdemolētos soliņus un spēļu laukumus.
Šobrīd spēkā esošie likumi ļauj arī rosināt kriminālprocesa uzsākšanu par svešas mantas bojāšanu un piedzīt naudu no pārkāpējiem, vai, gadījumā ja tie ir nepilngadīgie, no to vecākiem. Krimināllikuma 185.pantā pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu un sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām algām.
Gadījumā, ja ar uzrakstiem un zīmējumiem (grafiti) bojātā būve ir uzskatāma par valsts aizsardzībā esošā kultūras pieminekli, tad atbildība iestājas pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām algām. Savukārt Rīgas domes "Sabiedriskās kārtības noteikumos" ir noteikts, ka publiskajās vietās ir aizliegts ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citādā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus.
Tika nolemts, ka par šo tēmu tiks runāts arī regulārajās sanāksmēs pie Rīgas pilsētas izpilddirektora.
"Pēc tam, kad visos Rīgas rajonos un priekšpilsētās notiks šīs darba sanāksmes, mēs noteikti veiksim pilsētā speciālos reidus, lai notvertu sienu apzīmētājus un sodītu tos. Mēs arī rosināsim Administratīvo komisiju nopietnāk pievērsties adekvātu sodu piespriešanai un veicināsim visu atbildīgo struktūru sadarbību šīs problēmas risināšanā. Mums ir jāpanāk, lai pilsēta būtu tīra un lai cilvēki saudzīgi izturas pret lietām, kas ir viņiem apkārt", norāda Ārgalis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
