. "Saktas" ziedu tirdziņu būtu iespējams pārbūvēt uz pusi lētāk, pat ievērojot visas arhitektu prasības, uzskata SIA "Dizaina nams" arhitekts Armands Lūsis.

"Dizaina nams" pēc privātu uzņēmēju pieprasījuma ir izstrādājis "Saktas" ziedu tirdziņa arhitektoniskos un funkcionālos risinājumus, un ar šo ideju šodien tika iepazīstināti Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti.

Kā norādīja Lūsis, uzdevuma mērķis bija, saglabājot tirdziņa idejisko tēlu, radīt pilsētbūvnieciski un arhitektoniski vērtīgu būvi. "Esam saglabājuši esošā tirdziņa dimensijas un apjomu - tiek saglabāts tirdzniecības vietu skaits - un arhitektoniski atrisinājuši galvenos uzstādījumus, kurus kā kritērijus noteikuši Rīgas galvenie arhitekti un Rīgas Būvvalde, organizējot iepriekš izsludinātos konkursus. Tātad mūsu risinājums šodienas griezumā ir virzīts kā jauna individuāla ideja mērķa sasniegšanai," sacīja arhitekts.

Šis arhitektoniskais skatījums ir atšķirīgs no iepriekš izstrādātajiem risinājumiem ar to, ka neapbūvē parka teritoriju, bet paliek esošā tirdziņa dimensijās. Arhitektonisko veidolu paredz mazliet ekspresīvu, bet saistošu pilsētbūvnieciskajam faktoram respektējot blakus esošo parku.

"Idejas pamatā ir ziedu tirdziņa ierastā komunikācija ar Tērbatas ielu, gājējiem, pircējiem, kuri pārvietojas gar to. Esam atrisinājuši iespēju vasaras periodā ziedu tirdziņa stiklojumu sabīdīt, panākot tirdziņa ierasto raksturu - atvērta tipa ziedu tirgotava, kas ir uzskatāma par tirdziņa galveno tēlu gan no estētiskā baudījuma, gan pircēja un pārdevēja skatījuma," skaidroja arhitekts.

Ziemas periodā ziedu tirdziņš funkcionētu ar aizvērtu stiklojumu un būtu pilsētvidei saistoša ziedu galerija, pilnībā saglabājot tirdziņa funkciju. "Kā augstāko prioritāti esam noteikuši formu, vizuālo baudījumu, modernu un funkcionālu stiklojumu un īpaši augstas prasības izvirzot fasādes apdares risinājumiem un materiāliem," norādīja Lūsis.
Arhitekts pieļāva, ka, iespējams, tieši privāto uzņēmēju piesaistīšana un pareiza ziedu tirdziņa attīstības stratēģijas plānošana palīdzētu sasniegt mērķi.

"Privātie uzņēmēji ir gatavi ieguldīt savu nevis valsts finansējumu un realizēt ieceri. Tajā pat laikā būtiski nepalielinot nomas maksas ziedu tirgotājiem, rēķinoties ar ieceres realizācijas atmaksāšanos ilgtermiņā," teica Lūsis.

Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien nolēma izveidot darba grupu, kas izvērtēs iespējas pārveidot "Saktas" puķu tirgu pie Vērmanes dārza.

Darba grupai būs jāizvērtē, kādu paviljonu būvniecību varētu veikt un no kādiem līdzekļiem varētu to visu finansēt.

Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) norādīja, ka pašvaldībai neesot līdzekļu, kurus varētu ieguldīt jaunu paviljonu būvniecībā, savukārt privātās investīcijas ierobežojot apstāklis, ka zemi pilsētas vēsturiskajā centrā var iznomāt tikai uz pieciem gadiem pagaidu būvju celšanai.

"Mums ir jāizlemj, ko ar šo teritoriju darīt - atdot uzņēmējiem vai par būvniecību aizmirst," teica Stepaņenko, piebilstot, ka arhitektu pieprasītie būvniecības elementi esot nesamērīgi dārgi un no pilsētas budžeta to nevarot atļauties. Paviljonu pārveidošanu savās rokās pilsēta pārņēmusi treknajos gados, bet tagad situācija esot pavisam citāda.
"Saktas" puķu tirgus pārveidošana varētu izmaksāt gandrīz 900 000 latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli, liecina pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" veiktie aprēķini.

Iepriekšējās projekta izmaksas - 1,2 miljoni latu - domniekiem šķita par augstu, tāpēc tika nolemts tās samazināt un projekta tāmi pārstrādāt atbilstoši šodienas situācijai.

Projekta turpmākās attīstības termiņus pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) iepriekš prognozēt atturējās, piebilstot, ka viss būs atkarīgs no Rīgas domes deputātu lēmumiem.

Šodien Kalnkaziņš skaidroja, ka ievērojamās projekta izmaksas esot saistītas ar arhitektu prasībām, jo sākotnējais variants, kas uzvarēja konkursā, ticis pamatīgi "uzlabots" atbilstoši arhitektu kolēģijas vēlmēm.

Kalnkaziņš gan pieļāva, ka būvniecības konkursa rezultātā izmaksas varētu vēl samazināties par 10% līdz 20%, jo interese no uzņēmēju puses esot ļoti liela.

Jau ziņots, ka Vērmanes dārzā varētu veidot stiklotus un caurredzamus ziedu paviljonus, kuriem jumtu konstrukcija būtu izkaisītu, ģeometrizētu ziedlapiņu veidolā, paredz SIA "Besecke" izstrādātais projekts.
Kopumā gar Tērbatas ielu paredzēts taisnā līnijā izvietot 30 ziedu tirdzniecības vietas, kas būtu sadalītas trijos apjomos, un vienu tehnisko telpu, kas nodrošinātu apkuri un vēdināšanu.

Paviljonu paredzēts balstīt uz stabu veida pamatiem, uz kuriem stiprinātu nesošās metāla kolonnas, virs tām - jumta koka konstrukciju. Jumtu paredzēts veidot nesaistītu ar ēkas sienām, un tas varētu būt no patinēta vara, norāda projekta autori.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija izstrādāto projektu vērtēja pozitīvi, norādot uz iespēju veikt nelielas korekcijas, piemēram, starp paviljoniem izveidot celiņus, kas savienotu ielu ar parku.

Vērmanes dārzs ar domes lēmumu ir nodots "Rīgas dārzu un parku" vienotā apsaimniekošanā. Ziedu tirdzniecības vietas izveide atbilstoši kvalitatīvas arhitektūras prasībām ir viens no tuvākajiem parka apsaimniekošanas uzdevumiem.

Lielākā daļa rīdzinieku - 51% - vēlas puķu tirdziņa sakārtošanu, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

Vērtējot "Saktas" puķu tirdziņa nākotni, 51% aptaujāto pauda viedokli, ka tirdziņam nepieciešami modernāki paviljoni, bet pats tirdziņš jāatstāj līdzšinējā vietā. Savukārt 25% rīdzinieku uzskata, ka tirdziņš ne tikai jāatstāj tajā pašā vietā, bet arī tādā pašā izskatā. Par to, ka tirdziņš jāpārvieto uz dārza iekšpusi, iestājas 10% rīdzinieku. Biežāk nekā caurmērā atbildi, ka tirdziņš jāpārvieto dārza iekšpusē, sniedza Centra rajonā dzīvojošie. Noteikta viedokļa šajā jautājumā nebija 14% aptaujāto.

SKDS aptauja veikta no 2007.gada oktobra līdz novembra sākumam, tajā piedalījās 805 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!