Arī Latvija pievienojas 'interneta pretpirātisma līgumam' ACTA
Foto: PantherMedia/Scanpix

Arī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars ceturtdien Tokijā Latvijas valdības vārdā parakstījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA, kura mērķis ir apvienot vairāku valstu spēkus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Lai gan ACTA mērķis cīnīties ar visiem iespējamiem preču viltojumiem daudzās nozarēs, ieceri asi kritizēja interneta vārda brīvības aizstāvji, kuri līgumā saskata pilsonisko brīvību ierobežošanu.

Līgumu jau parakstījušas Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, Austrālija, Kanāda, Japāna, Korejas Republika, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Šveice un ASV. Ceturtdien nolīgumam pievienojas arī Latvija, informēja Ārlietu ministrija.

Nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Saskaņā ar līgumu, dalībvalstis veido jaunu institūciju, kas uzraudzīs intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Šādā veidā dalībvalstis vēlas uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzības likumdošanu un sadarbību viltoto preču un "pirātisma" apkarošanā. Nolīgums paredz, ka dalībvalstis savstarpēji atzīs patentus, kontrolēs viltotu preču pārvietošanu, kriminālatbildības noteikšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem valstīs, kurās tas vēl nav noteikts, iespēju likumsargiem sākt kriminālprocesu par intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu arī bez šo tiesību turētāja iesnieguma, bet pēc savas iniciatīvas.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.

Tas savukārt var radīt problēmas daudziem bezmaksas programmatūras uzturētājiem un arī lietotājiem, kuri vairs nevarēšot apskatīt ar autortiesībām aizsargātus datus, izmantojot bezmaksas programmatūru, jo dati būs pret to aizsargāti.

Polijā interneta vārda brīvības aktīvisti šo nolīgumu nodēvējuši par "interneta cenzūru", un desmiti tūkstoši cilvēki vairākās Polijas pilsētās ceturtdien izgājuši ielās, protestējot pret valsts pievienošanos ACTA.

"Acta" ir līdzīga "Stop Online Piracy Act" (SOPA) likumam, kura pieņemšanu pagājušajā nedēļā ASV likumdevēji atlika pēc tam, kad tiešsaistes enciklopēdija "Wikipedia" un interneta pakalpojumu sniedzēja "Google" protestējot uz diennakti daļēji bloķēja savu darbību.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form