Arī Latvijas Nacionālā teātra 49 aktieri nākuši klajā ar paziņojumu, kurā pauž atbalstu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķu cīņai "pret Kultūras ministrijas ierēdņu patvaļu un izsaka protestu pret autoritārā režīma ieviešanas mēģinājumiem, kas pēdējā laikā notiek teātrī".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nacionālā teātra aktieri savā paziņojumā pauž sapratni par LNSO mūziķu vēlmi izteikt neuzticību Kultūras ministrijas vadībai.

Paziņojumā, ko parakstījuši tādi pazīstami Nacionālā teātra aktieri un režisori kā Alfreds Jaunušans, Velta Līne, Kārlis Sebris, Edmunds Freibergs, Juris Lejaskalns, Zigurds Neimanis, Baiba Indriksone, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Uldis Anže, Karīna Tatarinova, Lāsma Kugrēna, Astrīda Kairiša, Ināra Slucka, Uldis Dumpis, Normunds Laizāns, Ivars Puga, Daiga Gaismiņa-Šiliņa, Helga Dancberga, Lolita Kalna-Cauka, Māra Zemdega, Juris Lisners, Svetlana Bless un citi, tiek aicināts "labot Ministru kabineta noteikumus par aktieru minimālā atalgojuma noteikšanu" un pieņemt tos atbilstoši aktieru prasībām.

Pērnā gada 27.decembrī valdība apstiprināja Kultūras ministrijas izstrādātos noteikumus par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo teātru aktieriem, nosakot, ka nākamgad zemākā mēneša darba alga aktieriem nevarēs būt mazāka par 270 latiem.

Aktiera profesija tiek pielīdzināta vienotajai amatu klasifikācijas sistēmai, kas tiek piemērota valsts tiešās pārvaldes iestādēs, atbilstoši valsts pārvaldes amatu katalogam. Aktiera amats ar šiem noteikumiem tiks pielīdzināts amatu saimes "Radošie darbi" otrajam līmenim. Vienlaicīgi aktieri var materiāli stimulēt par augstiem mākslinieciskā darba rezultātiem atbilstoši viņa darba ieguldījumam un aktieris varēs saņemt piemaksu ne lielāku kā 40% no mēneša darba algas.

Latvijas Teātra darbinieku savienības 7.kongresā, kas notika 2005.gada jūnijā, izskanēja prasība mainīt valdības nicīgo attieksmi pret teātra mākslu un ar valdības noteikumiem noteikt, ka aktiera minimālā alga profesionālajā teātrī ir vienāda ar četrām minimālajām algām.

6.janvārī paziņojumu izplatīja Latvijas Nacionālās operas orķestra un profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" mūziķi, paužot atbalstu LNSO mūziķu cīņai pret Kultūras ministrijas ierēdņu patvaļu.

Paziņojumā, kuru parakstījuši 60 Latvijas Nacionālās operas orķestra un 40 pūtēju orķestra "Rīga" mūziķi, viņi pievienojas LNSO mūziķu atklātajai vēstulei par neuzticības izteikšanu Kultūras ministrijas vadībai.

"Pienācis laiks izteikt neuzticību Kultūras ministrijas vadībai," atklātā vēstulē Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadībai 30.janvārī pauda 76 LNSO mūziķi.

Viņi prasa atcelt Kultūras ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta lēmumu par valsts SIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" reorganizāciju, jo, pēc mūziķu domām, ir pārkāpts Kultūras institūciju likuma 29. un 30.pants, kas paredz, ka nacionālas nozīmes kultūras institūcijas tiek dibinātas, reorganizētas vai likvidētas tikai speciālos likumos noteiktajā kārtībā.

LNSO mūziķi arī uzskata, ka ir jāpārskata Pavļuta lēmums par līdzšinējās orķestra direktores Ilonas Breģes darba tiesiskajām attiecībām ar LNSO, "jo LNSO nav vienkārši saimniecisks objekts, kur jebkuru lēmumu var pieņemt valsts kapitāla daļu turētājs, LNSO ir nacionālas nozīmes kultūras institūcija un orķestra mūziķu viedoklim varētu būt izšķiroša nozīme".

Mūziķi pauž viedokli, ka Breģei, kura bija orķestra direktore pēdējos astoņus gadus, "ir jāturpina LNSO direktores darbs arī turpmāk". "Kāpēc tieši šoreiz uz LNSO direktora amatu netiek sludināts konkurss?" jautā mūziķi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form