Arī turpmāk ikmēneša stipendijai studējošajam jābūt 200 eiro mēnesī, uzskata LSA  (6)

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim septiņpadsmit gadus stipendijas apmērs bija 99,60 eiro, bet aizvadītajā mācību gadā stipendijas apmēru dubultoja, tai sasniedzot 200 eiro mēnesī. Tāpat par aptuveni 700 studentiem palielināja arī stipendijas saņēmēju loku.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) stipendijas palielināja pēc tam, kad, izvērtējot Covid-19 radītās sociālekonomiskās krīzes sekas, iepazinās ar LSA veikto studējošo aptaujas rezultātiem. Tie rādīja, ka teju 10 000 studenti varētu pārtraukt studijas vīrusa izraisīto seku dēļ. Paaugstinātās mēneša stipendijas bija viens no palīdzības mehānismiem, par pārējiem var lasīt šeit.

Lai arī stipendijas apmēra saglabāšanu IZM izvirzīja par vienu no ministrijas prioritātēm 2022. gada budžetam, vai stipendija būs 200 eiro mēnesī, nav zināms.

"Ir nepieciešams palielināt valsts budžeta stipendiju apmēru ilgtermiņā. Vairs tikai mēnesis atlicis līdz jaunajam mācību gadam, tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanu 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem, ir nepieciešams gan lēmums, gan papildus finansējums," norāda LSA pārstāve.

Apvienība arī norāda, ka daudz studentu joprojām ir finansiālās grūtībās. "Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies," preses paziņojumā medijiem raksta Rumkovska.

Vēl LSA vērš uzmanību, ka šobrīd akadēmiskās stipendijas saņem 5% studējošie, kas studē pilna laika klātienes valsts finansētās studiju vietās. Turpretim Ziemeļvalstīs šīs stipendijas saņemot vairāk nekā puse studējošo, arī to apmērs ir lielāks – virs 3000 eiro gadā (aptuveni 300 eiro mēnesī mācību gada laikā).

Lai kompensētu finansiālo robu, 81% studējošo paralēli studijām strādā, norāda LSA. Arī darbā pavadītais stundu skaits uz vienu studējošo Latvijai ir visaugstākais Eiropā – vidēji 31 stundu/nedēļā studējošais pavada strādājot, visbiežāk ne tajā nozarē, kurā viņš studē.

LSA atgādināja par apvienības pērn veiktās aptaujas rezultātiem: "12% respondentu norādīja, ka plāno pārtraukt studijas, jo vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus, kā arī tikpat daudz studējošie plānoja doties akadēmiskajā atvaļinājumā, studijas pārtraucot uz laiku. Iepriekšējā gada laikā ir ievērojami krities arī to studējošo skaits, kas var paļauties uz vecāku un ģimenes finansiālo atbalstu. Ja iepriekšējā gadā uz atbalstu no ģimenes un/vai partnera varēja paļauties 57% studējošo, tad šobrīd tikai 43% var paļauties uz vecāku atbalstu."

Latvijā kopš 2004. gada ir notikusi gan nacionālās valūtas maiņa, gan inflācija, kas ir samazinājusi stipendijas vērtību vairāk nekā četras reizes. Ņemot vērā notikušās patēriņa cenu izmaiņas, valsts budžeta stipendijas apmēra izmaiņu neesamība proporcionāli samazina valsts budžeta stipendijas apmēra 99,6 eiro/mēnesī lomu būt par motivējošu faktoru studējošajiem, lai pilnvērtīgi veltītu savu laiku un resursus konkurētspējīgu akadēmisko sniegumu nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka IZM strādā pie jauna stipendiju fonda izveides, kas 10 mēnešus gadā studentiem no daudzbērnu ģimenēm sniegtu finansiālu palīdzību – 160 eiro apmērā.