Savā rakstā Lains pauž domu, ka Krievija varētu kļūt par ES dalībvalsti pēc 30 gadiem, neskatoties uz to, ka svētdien šī doma daudziem var likties pilnīgi neiespējama.
Paegle gan uzsver, ka Eiropas diskusijas par Krieviju ir koncentrētas galvenokārt uz šīs valsts prezidentūras lielajā astotniekā un dalības Pasaules Tirdzniecības asociācijā likumību, kā arī par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmanto enerģiju kā ieroci ārpolitikā.
Deputāte uzskata, ka šis lielvalsts uzvedību nekādi nevar attaisnot ar pārdzīvoto psiholoģisku šoku pēc impērijas sabrukšanas.
Savukārt Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs un arī Lietuvas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Justins Kaross piekrīt bijušajam diplomātam par to, ka būtu netālredzīgi pilnīgi izslēgt domu par Krievijas dalību ES, kaut arī mūsdienas tā šķiet neiespējama.
Gan Čižovs, gan Kaross ir vienisprātis, ka Krievija joprojām atrodas savas identitātes meklējumos pēc impērijas statusa zaudēšanas.
Pēc Karosa vārdiem, gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā ir ilgs process, kas pieprasa politiskus risinājumus un sarežģītas ekonomiskas un sociālās reformas. Viņš uzskata, ka pašlaik Eiropai būtu cieši jāsadarbojas ar Krieviju kā svarīgu stratēģisku partneri.
Pēc Čižova vārdiem, kaut arī Krievija neuzstāda mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, valsti tomēr ietekmē ES paplašināšanās. "Mēs vēlamies būt līdzvērtīgi partneri ar ES," piebilst Krievijas pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
