Ārlietu ministrija neatzīst Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju
Foto: DELFI

Ārlietu ministrija neatzīst okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un nosoda Krievijas prezidenta lēmumu par šo teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šāds lēmums ir klajš ANO statūtu un citu starptautisko tiesību normu pārkāpums.

Kā norāda ministrijā, Krievijas rīkotie viltus referendumi un to rezultāti nav leģitīmi. Referendumi īstenoti okupācijas apstākļos un bruņotu spēku klātbūtnē un neatspoguļo Ukrainas tautas gribu.

"Prettiesiskais lēmums par aneksiju tiek pieņemts laikā, kad Ukraina īsteno veiksmīgus pretuzbrukumus frontē, atbrīvojot plašas Ukrainas teritorijas no Krievijas okupācijas. Šis lēmums nekādā veidā neietekmē Ukrainas likumīgās tiesības atbrīvot un aizsargāt savu teritoriju no agresorvalsts okupācijas spēkiem. Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopole – tā ir Ukraina," norāda ministrijā.

Eiropas Savienība un citi līdzīgi domājošie partneri turpinās un pastiprinās spiedienu pret agresorvalsti Krieviju, tai skaitā ieviešot jaunas sankcijas.

Ārlietu ministrija pauž stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat ministrijā sola sniegt visa veida atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem cīņā par savu brīvību un neatkarību.

Jau ziņots, ka piektdien Kremlī parakstītas vienošanās par Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai.

Vienošanos parakstīja okupantu ieceltie četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu līderi un diktators Putins, kurš ceremonijas laikā sēdēja pie atsevišķa galda un dokumenti viņam tika pienesti, raksta raidsabiedrība BBC.

Līguma parakstītāji no okupēto teritoriju puses ir Kremļa ielikteņi Deniss Pušiļins (Donecka), Leonīds Pasečņiks (Luhanska), kā arī Jevgēnijs Balickis (Zaporižjas apgabals) un Vladimirs Saldo (Hersonas apgabals).

Vienošanās par teritoriju aneksiju vēl formāli jāapstiprina Valsts domē un Federāciju padomē. Pēc tam procedūras pēdējais posms ir atbilstoša likuma parakstīšana, kas jādara prezidentam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.