Tāpat Keris uzskata, ka jāatļauj tiem pacientiem, kas pēc ārstēšanas pabeigšanas vēlas pateikties ārstiem vai medmāsām, šo summu iemaksāt ārstniecības iestādes kasē. Tādējādi automātiski no šīs naudas tiks nomaksāti nodokļi un būs iespējams pārbaudīt "pateicību" apjomu katrā no slimnīcām.
Savukārt tiesībsargājošām iestādēm būs jākontrolē, kurās iestādēs papildus samaksas tiek veiktas legāli un kurās - nē.
Tomēr svarīgākais ir nodrošināt veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumu, jo citādi arvien vairāk mediķu dodas strādāt citās jomās. Palielinot ārstu algas atbilstoši valdības iepriekšējiem lēmumiem un sakārtojos "pateicību" jautājumu, pacientiem būs drošība par to iespēju saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, bet ārstiem nebūs jālauza galvu par to, vai palikt nozarē.
Keris domā, ka valsts ir daudz vairāk parādā pacientiem un ārstiem, nekā ārsti valstij.
Ceturtdien tiekoties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, LVSADA turpināja diskusiju par medicīnas personāla algu indeksāciju. Keris pauda izpratni par to, ka tūlītēja mediķu algu paaugstināšana nav iespējama augstās inflācijas dēļ, tomēr sarunas tiks turpinātas 21.jūnijā, kad plānots parakstīt arī vienošanos par ministrijas un LVSADA sadarbību.
Maijā tika panākta vienošanās, ka no nākamā gada veselības aprūpes darbiniekiem tiks apmaksātas virsstundas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem tiks nodrošinātas iepriekš solītās sociālās garantijas.
LVSADA vadītājs sarunā ar veselības ministru Vinetu Veldri pauda neapmierinātību par faktiskajai situācijai neatbilstošo mediķu algu indeksāciju šī gada sākumā, tomēr ministrs sacījis, ka veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšana vēl šogad nav iespējama, iepriekš sacīja Keris.
Normatīvie akti paredz, ka medicīnas personāla alga katru gadu tiek indeksēta atkarībā no vidējās darba samaksas tautsaimniecībā. Šī gada janvārī mediķu alga tika palielināta saskaņā ar Finanšu ministrijas septembrī paziņoto vidējās algas prognozi, kas bija 287 lati. Savukārt faktiskā vidējā darba alga, kas tika paziņota šī gada aprīlī, bija 302 lati.
Tādējādi, piemēram, ārstiem alga šogad ir par 50 latiem mazāka, nekā tai vajadzētu būt, teica Keris.
Veldre tikšanās laikā sacījis, ka šogad veselības aprūpes darbinieku alga vairs nevar tikt mainīta, tomēr, veicot tās indeksāciju nākamā gada janvārī, iespēju robežās tiks kompensēta šī gada prognozes kļūda, solījis ministrs.
Kā ziņots, LVSADA iepriekš brīdināja par iespējamām protesta akcijām, ja netiks īstenoti valdības iepriekšējo gadu solījumi veselības aprūpes jomā.
Kā informēja arodbiedrībā, valdības solījumu nepildīšana atjauno bažas par katastrofālu darbinieku trūkumu nozarē.
LVSADA 15.maijā rīkotajā konferencē secināts, ka "valdība ir pieļāvusi vairākas neattaisnojamas atkāpes no 2006.gadā apstiprinātās programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" realizēšanas."
Tādēļ jau 2010.gadā Latvijā var pietrūkt aptuveni 2500 ārstu un 5000 medicīnas māsu. Darbinieku trūkums visbūtiskāk skaršot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Lai to novērstu, arodbiedrība aicināja Veselības ministriju no šī gada 1.jūlija indeksēt veselības aprūpē strādājošo algas atbilstoši faktiskajai vidējai darba samaksai tautsaimniecībā 2006.gadā. Tāpat no 2008.gada 1.janvāra jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem solītās sociālās garantijas, kas saskaņā ar valdības apstiprināto programmu bija jāievieš 2006.-2007.gadā, uzskata LVSADA.
Arodbiedrība arī aicināja nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus ārstniecības personu virsstundu darba apmaksai. Pašlaik darbinieku trūkuma dēļ vidēji katrs ārsts un medicīnas māsa Latvijā veic darbu 1,4 slodžu apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
