2030.gada Latvijā būs sabiedrība, kas patērē atbildīgi, ir radoša, atvērta, gatava sadarboties, draudzīga pret ikvienu, īpaši labvēlīga pret bērniem un vecākiem cilvēkiem. Latvijā būs izteikti "zaļa", inovatīva, uz radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem balstīta ekonomika, un pārvaldība, kas spēs ātri reaģēt uz pārmaiņām un kuru uztvers kā savējo gan nelielu pilsētiņu iedzīvotāji, gan tie, kas konkurē globālā mērogā.
Šādu vīziju iezīmē "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam" 1.redakcijas projekts jeb "Latvija 2030". Stratēģija sniedz redzējumu, kas Latvijas iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, privātajam sektoram un publiskai pārvaldei būtu jādara, lai 2030. gadā mēs, mūsu bērni un mazbērni vēlētos dzīvot savā valstī un lepotos ar to.
Pētījumi rāda, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju nākotnes plānu vidējais atskaites punkts ir pusotrs gads. Tomēr lielos apjomos ņemot kredītus mājokļu iegādei, tie paši iedzīvotāji ir uzņēmušies saistības vidēji astoņpadsmit gadu garumā. Valsts pārvaldes stratēģisko plānošanas dokumentu laika horizonts vairumā gadījumu nepārsniedz piecu gadu robežu. Tajā pašā laikā Latvijā ir vai vēl tiek izstrādāti tādi atsevišķi ilgtermiņa projekti kā, piemēram, Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, jaunas enerģijas stacijas būve, kuriem būs tālejošas un daudzpusīgas sekas arī citās nozarēs. Tāpēc ir nepieciešams vienots valsts nākotnes redzējums ilgākam laika posmam. Stratēģija vēršas pie dažādiem sabiedrības slāņiem un ir domāta Latvijas mājsaimniecībām, kas būs galvenās ieguvējas vai zaudētājas, ja mēs tomēr turpināsim domāt un darboties īstermiņā.
Stratēģija parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi - līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot par arvien jaunām iespējām.
Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Apzinoties, ka laikā līdz 2030.gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas, tieši globālie procesi un ar tiem saistītie izaicinājumi kalpojuši par izejas punktu stratēģijas izstrādē:
- Demogrāfiskās izmaiņas - iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās.
- Globalizācija ekonomikā un inovatīvās/ radošās ekonomikas attīstība;
- Darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;
- Klimata pārmaiņas;
- Augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;
- Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīvesvides apdraudētība;
- Demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības formu attīstība;
- Globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;
- Urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās.
ANO un Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ilgtspējības modeli kā atbildi uz šīm globālajām pārmaiņām. Arī LIAS piedāvātie principi, mērķi un risinājumi izriet no šī ilgtspējības modeļa.
Plašākā izpratnē, kas tika starptautiskā līmenī formulēta 1992.gada ANO samitā Riodežaneiro, ilgtspējības modelis pieprasa līdzsvarot sociālos, ekonomiskos un vides apsvērumus.
Ilgtspējības modeļa ietvaros vienīgā iespēja veiksmīgi atbildēt uz globālajiem izaicinājumiem ir tādas attīstības politikas veidošana, kas sabalansētu nepieciešamību veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitāti, nepieciešamību nodrošināt sociālo saliedētību un drošību, un nepieciešamību nosargāt ekoloģisko vidi mūsu nākamajām paaudzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
