Ārzemju latvieši aicina referendumā balsot pret krievu kā otro valsts valodu  (106)

Ārzemju latvieši uzskata, ka gaidāmā tautas nobalsošana "ir apzināts solis, lai izsistu galveno stūrakmeni, uz kura Latvijas valsts tika dibināta".

"Ja latviešu tauta pārdzīvoja 700 gadu ilgo vāciešu un vācu valodas virskundzību, tad pusgadsimtu ilgā padomju varas okupācija ir laidusi dziļākas saknes," secināts atklātajā aicinājumā.

Vēstulē norādīts, ka starp referenduma pieprasītājiem ir vienkārši cilvēki, kas meklē ērtāku dzīvi, tomēr starp tiem ir arī Latvijas valstij nelojāli cilvēki, no kuriem "ne viens vien ir atbalstījis Krievijas varas atjaunošanu bijušās impērijas robežās". Gaidāmā tautas nobalsošana, pēc ārzemju latviešu domām, ir bīstams solis uz iepriekš minēto mērķi.

"Un ja nu reiz ir tik tālu nonācis, ka viena daļa Latvijas pilsoņu vēlas balsot par Latvijas valsts pamatu graušanu, tad latviešiem ir maksimāli jāpiedalās, balsojot pret Satversmes grozījumiem, lai pierādītu šķeltniekiem, ka latvieši vēlas dzīvot neatkarīgā, latviskā Latvijā. Savukārt referenduma boikots pavērtu iespēju Latvijas neatkarības nīdējiem manipulēt ar tā rezultātiem. Tikai šeit, pie Baltijas jūras, ir vienīgā vieta, kur mūsu ir pietiekami daudz, lai pastāvētu mūsu valsts un tās valoda. Mums jāparāda, ka esam vairākums un noteicēji savā zemē!" uzsvērts atklātajā aicinājumā.

Aicinājumu parakstījis Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Juris Mežinskis, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Daina Gūtmane, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis Pēteris Strazds un Latviešu nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris.

Kā ziņots, paredzēts, ka februāra vidū paredzēta tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Vienlaikus pagājušajā nedēļā Satversmes tiesā (ST) tika iesniegts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu nodevis tiesnešu kolēģijai.