Apvienības vadītāja Ineta Ielīte otrdien valdības sēdē atzina, ka vēl joprojām sievietēm nav līdztiesīgu iespēju darba tirgū, kā arī pastāv plaša cilvēku tirgošanas jeb prostitūcijas tīkli.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvē Ariadne Āboltiņa piebilda, ka par vienu un to pašu darbu Latvijas vīrieši saņem 16 – 18 % lielāku atalgojumu, tāpat nav iespējams saskaņot darbu un ģimenes dzīvi, ko gan paredzot starptautiskās normas. Viņa mudināja, ja 2009.gadā minimālo algu paaugstināt līdz 220 latiem, īpašu uzmanību pievēršot veselībai un izglītības nozarei, kur 80% strādājošo ir sievietes.
Jau vēstīts, ka šogad 8.martā aprit 100. gadskārta kopš pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu.
Sieviešu dienas pirmsākumi meklējami 1857.gada 8.martā Ņujorkā, kad protesta akciju uzsāka sievietes no apģērbu un auduma ražošanas rūpnīcām. Šo rūpnīcu strādnieces protestēja pret ļoti sliktiem darba apstākļiem un zemajām algām. Protestētājām uzbruka policija un tās izklīdināja. Divus gadus vēlāk marta mēnesī šīs sievietes nodibināja savu pirmo arodbiedrību. Nākošajos gados 8.martā sekoja vēl vairākas protesta akcijas, no kurām visievērojamākā notika 1908.gada 8.martā, kad 15 000 sievietes no apģērbu ražošanas un tekstila industrijas devās protesta gājienā cauri visai Ņujorkai, pieprasot īsākas darba stundas, labāku darba apmaksu un vēlēšanu tiesības, kā arī pieprasīja pārtraukt bērnu nodarbināšanu.
Viņas pieņēma devīzi "Maize un rozes", kur maize simbolizē ekonomisko drošību, bet rozes – labāku dzīves kvalitāti. Tieši šī protesta akcija bija par pamatu 1977.gada Apvienotu Nāciju Ģenerālajā Asamblejā pieņemtajai rezolūcijai pasludināt šo dienu par Apvienoto Nāciju sieviešu tiesību un vispasaules miera dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
