Darba grupas vadītāja, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka Viestura ordeni piešķirs kā apbalvojumu par militāriem nopelniem un sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nodrošināšanā. Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā varēs piešķirt arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienestu Latvijā.
Savukārt Atzinības krustu piešķirs par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā. Atzinības krustu saņems cilvēki par labu un godīgi paveiktu darbu. Āboltiņa uzsvēra, ka joprojām augstākais valsts apbalvojums paliks Triju Zvaigžņu ordenis.
Paredzams, ka turpmāk vairs nedarbosies Ordeņa padome, bet gan Ordeņu kapituls, kas pieņems lēmumus gan par apbalvojumu piešķiršanu, gan atņemšanu. Ordeņu kapitulu veidos Ordeņu kapitula kanclers un seši kapitula locekļi. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus iecels Valsts prezidente, kas būs kapitula galvgalī.
Sagatavotais likumprojekts nosaka arī valsts apbalvojumu nēsāšanas kārtību. Likumprojektā noteikts, ka valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā, bet gan vienīgi valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.
Āboltiņa informēja, ka, izstrādājot likumprojektu, ir ņemti vērā pirmskara Latvijas likumi un Igaunijas pieredze.
Valsts prezidente atzina, ka viņai ir zināmi kandidāti, kuriem, piemēram, vajadzētu saņemt Viestura ordeni, bet par to esot pāragri runāt, pirms ordenis ir atjaunots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
