jau pagājušā gada aprīlī pieņēma koncepciju Par dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu , kas paredz līdz 2005. gadam izveidot ES prasībām atbilstošu sistēmu, izmantojot piesaistītos līdzekļus.
Tātad šī problēma no valsts pleciem tika pārlikta uz pašu uzņēmumu pleciem.
Pērn arī programmāSAPARD tika veikti grozījumi, projekta izlīdzināšanai paredzot 12 miljonu eiro kopējo pieļaujamo summu. Taču līdz 15. jūlijam Lauku atbalsta dienestā nav iesniegts neviens projekts augsta un specifiska riska dzīvnieku atkritumproduktu savākšanai un iznīcināšanai, zināja stāstīt V. Grapmanis.
Tas nozīmē, ka šāda projekta realizācija praktiski nav iespējama ātrāk par nākamā gada beigām, tātad līdz nākamā gada 1. maijam, kad ir plānota Latvijas iestāšanās ES, rūpnīcu dzīvnieku atkritumu iznīcināšanai uzbūvēt nav iespējams. Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka projekta izstrādi apgrūtina arī iesniedzamo dokumentu sarežģītība un augstās finansiālās izmaksas.
Atšķirībā no vairākuma ES kandidātvalstu Latvijā nav darbojusies centralizēta dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu savākšanas un iznīcināšanas sistēma. Katrs gaļas pārstrādes uzņēmums šo problēmu risina, kā nu māk un var. Atbilstoši dzīvnieku kaušanas apjomiem, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, šī gada pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bija 18 770 tonnu dzīvnieku atkritumproduktu, ko vajadzēja iznīcināt. Aptuveni puse šī daudzuma tika aprakta, 30 procenti izbaroti kažokzvēriem un 20 procenti pārstrādāti gaļas un kaulu miltos.
Pašlaik Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā ir astoņi atkritumu pārstrādes uzņēmumi, bet neviens no tiem neatbilst ES prasībām. Saskaņā ar ES pievienošanās līgumu pārejas periods līdz 2004. gada 31. decembrim ir piešķirts SIA Triāls un z/s Gauja, kas nepārstrādā specifiska riska atkritumproduktus. Akciju sabiedrība GP Ādaži un SIA Saldus gaļas kombināts ir paredzējuši sakārtot uzņēmumus atbilstoši ES prasībām līdz 2003. gada beigām. Taču Eiropas Komisijas un Latvijas augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē jūlija vidū par pārtikas drošību tika uzsvērta neatbilstoša rīcība ar dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem un norādīta iespēja piemērot pret Latviju tirdzniecības ierobežojumus līdz ar iestāšanos ES.
Igaunijā ir plānots nodrošināt augsta un specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādi gaļas un kaulu miltos uzņēmumā Vaike -Maarja ar paredzamo jaudu 10 000 tonnu gadā. Pašlaik ir izsludināts atkārtots starptautisks konkurss par iekārtu un aprīkojuma piegādi uzņēmumam. Lietuvā dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus ir paredzēts pārstrādāt jaunā uzņēmumā, kas darbosies uzņēmuma Rietavas veterinārā sanitārija vietā. Tā jauda plānota 45 000 līdz 50 000 tonnu gadā. Uzņēmuma rekonstrukcijā ir plānots ieguldīt 50 miljonus litu un uzņēmums pretendē uz SAPARD līdzekļiem. Plānots, ka jaunā atkritumu iznīcināšanas rūpnīca sāks darboties no nākamā gada 1. janvāra.
V. Grapmanis pieļauj iespēju, ka sākumā, kamēr Latvijā nebūs pašai sava šāda rūpnīca, varētu izmantot kaimiņvalstu rūpnīcas.
V. Grapmanis pastāstīja arī par dzīvnieku atkritumproduktu iznīcināšanas problēmām Dānijā. Rūpnīca uzcelta klajā laukā, kur apkārtnē neesot bijis dzīvojamo māju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
