Lielrīgas reģionālā vides pārvalde izsniegusi SIA "Freston Baltica" atļauju ievest Latvijā 50 tūkstošus tonnu kaulu miltu. Miltus paredzēts izmantot kā kurināmo, taču pašreiz Latvijā nav kaulu miltu sadedzināšanai piemērotas dedzinātavas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā sacīja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Andris Kalniņš, šobrīd izveidojusies īpatnēja situācija, jo no uzņēmuma "Fresto Baltica" iesniegtajiem dokumentiem, lai saņemtu kaulu miltu ievešanai nepieciešamo atļauju, varējis saprast, ka kaulu milti tikšot dedzināti kādā no Rēzeknes katlu mājām, kura tiktu pārveidota par speciālu dedzinātavu. Tāpēc uzņēmumam atļauja izsniegta pirms speciālas dedzinātavas izveides.

"Freston Baltica" dzīvnieku izcelsmes atkritumu iznīcināšanas projektu vadītājs Andris Baumanis pauda, ka uzņēmums LRVP iesniegtajos dokumentos bijis norādīts, ka kaulu miltu sadedzināšanai plāno nākamgad uzcelt divas speciālas dedzinātavas - Rēzeknē un Rīgā.

Dedzinātavas vajadzībām Rēzeknē uzņēmums ir nopircis zemi, bet pārrunas par rūpnīcas būvi paredzētas tuvākajā laikā. Savukārt Rīgas apkaimē pašlaik tiekot meklēta piemērota vieta rūpnīcas celtniecībai. Kurināmo uzņēmums iegādājies pirms vēl uzsākta dedzinātavas izveide, jo bijusi izdevīga cena tā pirkšanai, kā arī bijusi iespēja kaulu miltus uzglabāt Rīgā.

Kaulu milti speciālās iekārtās tiks sajaukti ar utilizācijai paredzētajiem lopu kautuvju darbības pārpalikumiem, kas rodas mūsu valstī, un, kurtuvēs sadedzināti, iegūstot arī siltumenerģiju, stāstīja Baumanis, piebilstot -, ja uzņēmums sākumā būtu ievedis iekārtas, nekāds troksnis ap ievestajiem kaulu miltiem nerastos.

Pārvaldes izdotā atļauja paredz, ka Latvijā tiks ievestas 50 tūkstošs tonnu kaulu miltu, kuru sadedzināšana, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ieilgšot, sacīja Kalniņš.

LRVP ir zināms, kur uzņēmums Rīgā plāno glabāt ievestos kaulu miltus līdz to sadedzināšanai. Minētās telpas esot pietiekamas, lai uzglabātu šādu daudzumu kaulu miltu. Līdzko tie nonāks Rīgā, LRVP darbinieki pārbaudīs, kā tie tiek uzglabāti, solīja Kalniņš.

Viņš nedomā, ka varētu atkārtoties līdzīga situācija, kāda esot bijusi pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā tika ievesta lietotu riepu krava no Norvēģijas, kura uz vairākiem gadiem iestrēga Rēzeknē. Taču, ja šāda situācija atkārtotos, kaulu milti esot bīstamo atkritumu zaļajā sarakstā. To bīstamību nosaka tikai lielais daudzums, un, ja tie nav inficēti ar lopu trakumsērgu, tos var izmantot augsnes kaļķošanā.

Pagājušajā mēnesī Ventspils ostā pienāca kuģis ar 4000 tonnām kurināšanai paredzētu kaulu miltu no Horvātijas, tā tilpņu tukšošanas laikā degunu nācies aizspiest tūkstošiem ventspilnieku. Taču speciālistu par nekaitīgu atzītais smārds varētu nebūt pēdējā un vienīgā šādas kravas radītā neērtība Ventspilij un Latvijai. Jau tuvākajā laikā sadedzināšanai mūsu valstī, iespējams, firma ievedīs vēl ap 50 000 tonnu šādas produkcijas, raksta "Diena".

Taču pagaidām ne uzņēmumam, ne kādam citam dienestam Latvijā nav zināms, kādi izmeši šai procesā radīsies un cik kaitīgi tie būs, nav arī skaidrības, kur notiks sadedzināšana, cik liels siltums tās gaitā radīsies un kur tas tiks realizēts, jo speciālo kurtuvju būve neeksistē pat reālos projektos, bet degšanas rezultātus vēl tikai paredzēts modelēt kādā Rīgas laboratorijā.

Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektors Raimonds Oļehno laikrakstam gan apgalvoja, ka par šādu uzņēmuma ieceri dzird pirmo reizi.

Kā liecina "Dienas" rīcībā esošo preces ievešanas dokumentu kopijas, piegādātājam par kaulu miltiem maksāts dolārs par tonnu. Kāds Ventspils ostā strādājošs ierēdnis, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu, bija dzirdējis, ka ārzemēs par kaulu miltos pārvērsto dzīvnieku izcelsmes produktu utilizāciju jāmaksā ap 100 dolāru par tonnu. Viņš uzskatīja, ka tādējādi to īpašnieki ārkārtīgi lēti tikuši vaļā no nevēlamas preces, pārdodot to dedzināšanai Latvijā.

Laikrakstam arī izteikti pieņēmumi, ka importētājs, kas ir kādas ārzonas firmas meitas uzņēmums, kaulu miltus varētu pārdot, piemēram, fiktīvi uz kāda bezpajumtnieka vārda reģistrētai firmai, kas pēc tam pazustu, atstājot atkritumu kaudzes valsts ziņā. Šādam pieļāvumam ir zināms pamats, atceroties epopeju ar tranzītā sūtītajiem lietotu autoriepu vagoniem, kuri līdzīgu iemeslu dēļ uz gadiem iestrēga Rēzeknē.

Bažas par liela kaulu miltu daudzuma nonākšanu Latvijā, kamēr precīzi nav zināms to likvidēšanas mehānisms, pauda arī Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta direktors Viktors Grapmanis. Viņš uzskatīja, ka atbildība par utilizāciju tādā gadījumā pienāktos ievešanas atļaujas devējai LRVP.

Grapmanis atzina, ka Latvijā patiešām pastāv dzīvnieku izcelsmes atkritumu utilizācijas problēma, kas mūsu valstij pēc iestāšanās ES var radīt nepatikšanas līdz pat tirdzniecības ierobežojumu noteikšanai.

Pēc viņa teiktā, Latvijā šā gada pirmajā pusē kopumā lopu kaušanas rezultātā radies ap 18 770 tonnu utilizējamu atkritumu, no kuriem puse vienkārši aprakti, 30% izbaroti kažokzvēriem, piektā daļa pārstrādāti kaulu un gaļas miltos. Pašlaik Pārtikas un veterinārijas dienesta uzraudzībā ir astoņi šādu atkritumu pārstrādes uzņēmumi, bet neviens no tiem neatbilst ES prasībām.

Viņš apstiprināja, ka ir norunāta tikšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem par atkritumu utilizācijas uzņēmuma celtniecību, bet nebija informēts un izteica izbrīnu, ka šī firma jau lielos daudzumos iepērk tam kurināmo un gatavojas to darīt vēl.

Grapmanis teicās par šādas rīcības motīviem un sekām interesēties attiecīgajos vides un valsts dienestos, lai objektīvi novērtētu ārvalstu kaulu miltu ekspansiju Latvijā. "Apstākļos, kad netiekam galā ar pašu radītajiem dzīvnieku izcelsmes atkritumiem, vai mums vajadzīgi svešu, bīstamu pārpalikumu kalni," retoriski jautāja Grapmanis.

Baumanis laikrakstam apgalvoja, ka Eiropas valstīs kaulu miltu saražots miljoniem tonnu. Ka tur varētu būt problēmas ar šīs atkritumpreces uzglabāšanu un utilizēšanu, netieši apliecina "Dienas" rīcībā nonākusī dokumenta kopija, kurā sacīts, ka uz Ventspili krava atvesta sapuvušos, izmirkušos maisos, daļa to satura izbirusi.

Patlaban ievestie kaulu milti atrodas noliktavā Ventspils ostā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form