Vides ministrija (VM) atstāj negrozītu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (IVNB) noteikto aizliegumu iecerētās celulozes rūpnīcas darbībā izmantot hlora dioksīdu celulozes balināšanas metodi, portālam “Delfi” pastāstīja VM.
IVNB lēmumu iepriekš VM apstrīdēja celulozes rūpnīcas projekta īstenotājs a/s "Baltic Pulp". Maija vidū IVNB atzinumā par sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmi uz vidi norādīja uz ekoloģiskajām problēmām, kas radīsies, ja rūpnīca sāks darboties.

IVNB uzskata, ka atbilstoši "Baltic Pulp" izvēlētajam balināšanas risinājumam celulozes rūpnīcas notekūdeņi saturēs virkni piesārņojošu vielu, tai skaitā hlororganiskos savienojumus. Tā kā notekūdeņus paredzēts novadīt Daugavā, tie var nokļūt Rīgas dzeramā ūdens ņemšanas iekārtās. Tas var izraisīt papildus dioksīnu veidošanos, kas kopā ar dzeramo ūdeni nonāks cilvēku uzturā.

Bez tam, celulozes rūpnīca Ozolsalā atstās ietekmi uz zivju augšanu un reprodukciju, jo skābekļa saturs Daugavas ūdenī jau tagad ir zem kritiskās robežas. Tas nozīmē, ka papildus skābekļa patēriņš, ko izraisīs rūpnīcas notekūdeņi, nav pieļaujams. Šāda noraidoša nostāja minēta arī Vides ministrijas pieaicinātā eksperta, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa, profesora I. Kalviņa slēdzienā par celulozes rūpnīcas iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi.

"Baltic Pulp" apstrīdot IVNB lēmumu minēja, ka birojs nav vispusīgi un objektīvi izvērtējis visus tā rīcībā esošos pierādījumus, tāpēc tas ir selektīvi izturējies pret pieejamiem ekspertu vērtējumiem, un iesniegtās dokumentācijas izvērtēšana notikusi tendenciozi. IVNB izmantotais piesardzības princips ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma kontekstā neuzliekot par pienākumu IVNB aizliegt operatora darbību pilnībā. Aizliegums izmantot hlora dioksīdu metodes esot pretrunā ar ES direktīvu par integrētā piesārņojuma novēršanu un kontroli, jo IVNB neesot drīkstējis aizliegt pielietot minēto metodi, nepamatojot to ar būtisku un pierādāmu ietekmi uz vidi. Turklāt hlora dioksīdu balināšanas metode Eiropas Savienībā esot oficiāli atzīta kā viens no labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem celulozes ražošanā.

Vides ministrija noraida šos "Baltic Pulp" pārmetumus, jo uzskata, ka IVNB ir tiesības piemērot piesardzības principu un daļēji vai pilnībā aizliegt paredzēto darbību būtiskas ietekmes uz vidi gadījumā. Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 7.pantā paredzētai darbībai ir jānorāda vismaz divi dažādi risinājumi attiecībā uz šīs darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

"Baltic Pulp" ir iespējas šo Vides ministrijas lēmumu mēneša laikā pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Savukārt, par celulozes rūpnīcas celtniecību vēl būs jālemj valdībai. Vides ministrs Raimonds Vējonis attiecīgajā MK sēdē iestāsies pret minētās rūpnīcas celtniecību Ozolsalā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!