Jau ziņots, ka prasību tiesā iesniedza Gunta Guļāne, Roberts Kļaviņš, Anna Bacanova, Agnis Caune, Mārtiņš Allers, Aina Užule, Sintija Siliņa, Iveta Zagorska, Jānis Cakalovs, Anita Bogdanoviča, Iveta Lediņa, Andrejs Milzarājs, Mārtiņš Reķis, Arkādijas Timofejevs, Guna Kreipāne, Ilmārs Laicāns, Lelde Osīte, Ligita Krakope, Dace Vegnere, Vilhelmīne Daine, Daina Štrohs, Guntis Apsītis, Anita Marnauza, Māra Beķere, Laila Gulbe, Jānis Vārpa un Guntis Ziedonis.
Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, savulaik VNĪ Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) nosūtījusi vēstuli, kurā minētās personas atzinusi par amatpersonām. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir VID jāiesniedz amatpersonas deklarācijas.
Kā aģentūrai LETA skaidroja aģentūras VNĪ sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Kaprāns, iestāde izdevusi administratīvo aktu, ar kuru aģentūras darbiniekiem piešķirts valsts amatpersonu statuss.
Šāds lēmums, pēc darbinieku domām, bijis pretlikumīgs, jo aģentūra neatrodas tieši valsts pakļautībā. Tādēļ tas tika pārsūdzēts Administratīvajā tiesā.
Kā norādīja Kaprāns, pārsūdzēt šādu institūcijas nepareizu un pretlikumīgu lēmumu bijis darbinieku pienākums.
Viņš norādīja, ka valsts amatpersonu statuss uzliek pienākumu iesniegt VID ienākumu deklarācijas, kā arī ir stingrāki nosacījumi attiecībā uz interešu konfliktu.
Pēc Kaprāna teiktā, daļa no tiesvedībā iesaistīto darbinieku joprojām strādā VNĪA.
Dažas no šīm personām ir liecinieki krimināllietā, kurā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu tiek tiesāts bijušais VNĪ ģenerāldirektors Jānis Motte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
