308. latviešu strēlnieku divīzija PSRS spēku sastāvā tika izveidota 1944. gadā, kad padomju spēki, vāciešiem atkāpjoties, atgriezās okupētās Latvijas teritorijā. Divīzijā tika iesaukti Latvijas iedzīvotāji no Sarkanās Armijas kontrolē nonākušajām valsts teritorijām.
1945. gada martā divīzija piedalījās kaujās Kurzemes frontē sektorā, kur pretī tiem atradās gan vācu, gan latviešu leģionāru vienības.
66 karavīru mirstīgās atliekas atrastas ar tehniku grūti sasniedzamā vietā mežā aptuveni 200 metrus no bijušajām mežsarga mājām "Guļauces", stāsta Ešmits.
Laikā, kad notika kauja pie Bejas kroga (uz Brocēnu pusi), šajās mājās atradās sanitārais punkts – kritušie un no ievainojumiem mirušie karavīri tepat arī tika apbedīti masu kapos.
Pēc kara piecdesmitajos gados kritušos karavīrus no pirmatnējām apbedījuma vietām sāka pārapbedīt speciāli iekārtotos brāļu kapos, taču ne vienmēr dzīvē viss notika kā oficiālos dokumentos.
Šajā gadījumā ap 80 % pie "Guļauces" atrasto karavīru vārdi lasāmi uz Blīdenes pagasta Tušķu brāļu kapu plāksnēm, norāda Ešmits. "Patiesībā neviens no šiem karavīriem nav pārapbedīts," viņš konstatē.
Apbedījumi atrasti jau vasarā, kad daži "Leģendas" biedri nolēmuši pārbaudīt, vai pie "Guļaucēm" pirmatnējā apbedījumā guldītie karavīri patiešām ir pārapbedīti.
Pēc mirstīgo atlieku konstatēšanas vietā, kur tām vairs nebija jābūt, "Leģenda" sāka kārtot formalitātes ekshumācijas veikšanai, un pagājušajā ceturtdienā, 1. augustā, sāka pīšļu izrakšanas ekspedīciju, kas turpinājās līdz nedēļas beigām.
Saskaņā ar Krievijas reģistros esošo informāciju te bija jābūt apbedītiem pavisam vairāk nekā 80 karavīriem, norāda Ešmits. Taču sarežģīto apstākļu un ierobežotā laika dēļ visus pagaidām atrast nav izdevies.
Ešmits norāda, ka meklēšanu apgrūtina virs apbedījumiem izaugušais mežs – vēl nav izdevies atrast divas masu kapu bedres no pavisam 12. "Leģenda" darbus te vēl turpināšot.
Ekshumētie karavīri tiks pārapbedīti, visticamāk, jau minētajos Tušķu kapos, kur tiem oficiāli bija jāatrodas, prognozē Ešmits, norādot, ka šos jautājumus risina Brāļu Kapu Komiteja.
Tā kā karavīri pie "Guļaucēm" apbedīti bedrēs pa vairākiem kopā, precīzi identificēt katras no mirstīgajām atliekām nav iespējams, viņš norāda.
"Ļoti, ļoti bieži redzam, ka Sarkanās Armijas karavīrus neviens uz kapiem nav pārapbedījis," Ešmits atbild uz jautājumu, vai formāla Otrajā pasaules karā kritušo pārapbedīšana bija ikdienišķa PSRS laika prakse.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
