Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) un bijusī ministrijas parlamentārā sekretāre, deputāte Anita Muižniece (JKP) komisijā izteica priekšlikumu noteikt, ka par padomes locekli nevirza personu, kura pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, pildījusi Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumus.
Šāds piedāvājums sekoja pēc piektdien komisijas sēdē paustajām nozares bažām, tāpēc abi deputāti rosināja paplašināt redakciju, nosakot, ka "atdzišanas" periods jāpiemēro arī Saeimas deputātiem un valdības locekļiem.
Znotiņš uzsvēra, ka Jaunā konservatīvā partija ar augstskolu reformu vēlas samazināt politisko iejaukšanos, lai veicinātu augstskolu autonomiju.
Tāpat, turpinot iepriekšējā nedēļā iesāktās diskusijas, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps informēja, ka Valsts prezidents ir ar mieru izvirzīt zinātņu universitāšu un mākslu un kultūras universitāšu padomēs vienu neitrālu padomes locekli.
Pleps skaidroja, ka prezidents atzinīgi vērtējot priekšlikumu, kas paredz, ka viņš varētu deleģēt vienu locekli, kas nav saistīts ar augstskolu darbību, jaunajā padomē. Prezidents to darītu kā neitrāls valsts varas orgāns, piešķirot zināmu svaru un nozīmīgumu attiecīgās institūcijas veidošanā, pauda Valsts prezidenta padomnieks.
Plānots, ka Valsts prezidents izveidotu paziņojumu, kurā viņš darītu zināmu, ka ir nominējis darbam konkrētā padomē konkrētu personu.
Vienlaikus deputāts Jānis Vucāns (ZZS) arvien norādīja, ka, viņaprāt, atbilstošāku kandidātu izvirzītu Latvijas Zinātņu akadēmija.
Sēdes turpinājumā deputāti konceptuāli vienojās, ka puses ir tiesīgas atsaukt savu virzīto padomes locekli, ja padomes loceklis ir zaudējis izvirzītāja uzticību. Ja padomes loceklis ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi padomes locekļa statusam un pienācīgi nav pildījis savus pienākumus gan padome, gan senāts varētu rosināt locekļa atcelšanu no amata.
Konceptuāli vienošanās panākta arī par normām, kas nosaka, ka augstskolas padome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, kas nav attiecīgās augstskolas personāla pārstāvis, un to, ka padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas vidējo akadēmiskā personāla atalgojuma līmeni - padomes locekļiem mēneša atalgojumu pielīdzinot augstskolas iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidājam atalgojumam un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums kā padomes locekļiem.
Par atalgojumu izvērtās plašākas diskusijas, piedāvājot atalgojumu pielīdzināt profesora vai rektora algai konkrētajā augstskolā, tomēr nekādi gala lēmumi par šo vēl netika pieņemti. Diskusijas arī radās par iespēju noteikt, ka padomes locekļi drīkst strādāt bez maksas, līdzīgi kā tas esot vairākās augstskolās Lietuvā.
Tālāk tika skatīta padomes kompetence, un konceptuāli politiķi vienojās, ka augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un augstskolas satversmē noteikto kompetenci, apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus. Ja augstskolā ir izveidota Satversmes sapulce, augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un satversmē noteikto kompetenci, saskaņo augstskolas satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas Satversmes sapulcē. Tāpat norma paredz, ka augstskolas padomei ir veto tiesības attiecībā uz augstskolas satversmes grozījumiem.
Konceptuāli izdiskutētas arī normas, kas paredz, ka augstskolas padome apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un seko tās ieviešanas progresam, apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā ari apstiprina augstskolas gada pārskatu.
Tāpat deputāti apsprieda normu, kas paredz, ka padome pārrauga augstskolas un valsts (atbildīgās ministrijas) sadarbības līguma sekmīgu darbību, un pēc rektora priekšlikuma lemj par augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju.
Šodienas sēdē spriests arī par iespēju padomei noteikt kompetenci lemt par investīciju piesaisti, augstskolas kredītsaistībām, infrastruktūras attīstības plānu un augstskolas auditoru. Vairākiem nozares pārstāvjiem bija atsevišķas iebildes pret šo redakciju.
Arī komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka konceptuāli šie punkti ir apspriesti, tomēr tie aizvien ir risināmi jautājumi.
Vēl sēdē deputāti skatīja normu, kas paredz, ka padome ieceļ amatā un atceļ no amata rektoru, nosaka rektora darba pienākumus, atalgojumu un slēdz ar rektoru darba līgumu, kā arī novērtē rektora darbību. Ja augstskolā ir izveidota Satversmes sapulce, tad augstskolas padome ieceļ rektoru un virza apstiprināšanai satversmes sapulcē.
Pret šo normu izskanēja vairāki būtiski iebildumi, uzsverot, ka, lai saglabātu augstskolas autonomās pašpārvaldes principu, jāļauj Satversmes sapulcei ievēlēt augstskolas rektoru. Nozare uzsvēra, ka augstskolai ir jādod tiesības ievēlēt savu rektoru.
Plānots, ka sēdes turpinājums būs piektdien, 20.novembrī, un tad politiķi spriedīs par senātu un tam nosakāmajām kompetencēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
