Lai gan VID noliedz, ka ideja par klientu kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku nākusi no šā dienesta, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē tiešām lojalitātes kartes izmantos kā vienu no instrumentiem, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem. Laikraksts norāda, ka nekur citur pasaulē lojalitātes kartes gan šādiem mērķiem neizmanto.
"Klientu karšu izmantošana fizisko personu kontroles pasākumos nebija ne VID ideja, ne iecere," laikrakstam uzsvērusi VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga, tomēr viņa atzinusi, ka VID pašlaik konsultējas ar DVI par šāda vai līdzīga instrumenta izmantošanu.
"Gadījumā, ja nolems, ka šāds instruments izmantojams, protams, likuma ietvaros, tas nenozīmē, ka VID interesēs, kādu desas šķirni vai cik daudz biezpiena katrs konkrētais Latvijas iedzīvotājs pērk. Vienīgais, kas VID varētu interesēt, ir tas, vai gadā iztērētā summa nepārsniedz legālos ienākumus," skaidrojusi Grīnberga. Pēc VID pārstāves teiktā laikrakstam, līdzīga, bet ne identiska sistēma fizisko personu kontrolēšanai ieviesta Spānijā. Tur nodokļu uzraugi automātiski saņem ziņas par visiem, kas ir pirkuši, piemēram, ceļojumus vai apdrošinājuši īpašumu.
Taču laikraksta aptaujātie starptautisko uzņēmumu speciālisti nezināja nosaukt nevienu valsti, kurā nodokļu uzraugi ēnu ekonomiku censtos apkarot, izmantojot lojalitātes kartes.
"Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš laikrakstam uzsvēris, ka pašreizējā likumdošana nemaz nepieļauj iespēju, ka veikalu tīkls nodotu VID rīcībā visu informāciju par klientu kartēs uzkrātajiem datiem. "Ja VID vēlēsies, lai informējam par katru pirkumu, kas kāda klienta lojalitātes kartē pārsniedz, piemēram, 500 latus, to nevarēsim izpildīt, jo to liedz likums. Savukārt gadījumos, kad informācija tiks pieprasīta esošās likumdošanas ietvaros, protams, sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm," laikrakstam sacījis Andiņš. Ja tomēr tiks ieviests instruments, kas ļaus klientu lojalitātes kartes VID izmantot izdevumu un ienākumu kontrolēšanai, tad, iespējams, daļa iedzīvotāju atteiksies vispār tās lietot.
Ne VID, ne kādam citam represīvam orgānam nedrīkst piešķirt tiesības rakņāties pa cilvēku iepirkumu groziņiem un kontrolēt, kas tiek pirkts pusdienu galdam, vannas istabai vai likšanai skolas somā – tā uzņēmuma "Daugava" saimnieks Aigars Vaivars asi kritizējis nesen medijos izskanējušo informāciju par iespējamo lielveikalu karšu datu kontroli.
"Nevienam nav tiesību interesēties, ar kādām ziepēm kurš mazgājas, kādus impulsa pirkumus nopērk degvielas uzpildes stacijas veikalā vai kādas kurpes izvēlas," laikrakstam teicis uzņēmējs. "Un man nav saprotama kopējā valstiskā policejiskā attieksme pret iedzīvotājiem, kas šajā gadījumā jau, iespējams, robežojas ar privātās dzīves aizskārumu," bildis uzņēmējs.
Vienai ģimenei Latvijā vidēji ir desmit līdz piecpadsmit dažādu uzņēmumu klientu kartes – dažas saņemtas par velti, dažas kā bonuss par lielāku pirkumu, citas pat iegādātas, vēsta laikraksts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
