Pirms divām nedēļām Saeima Bāliņu apstiprināja ministres amatā. Divu nedēļu laikā kopš stāšanās jaunajā amatā Bāliņa intensīvi apguvusi informāciju par to, kas notiek ministrijā un valsts pārvaldes procedūras, jo līdz šim šie jautājumi viņai bijuši visai sveši.
"Bija jāsaprot svarīgākie darbi, kas ir ministrijai, kāda ir šo darbu virzība. Šogad tiks ieviesti vairāk nekā 26 elektroniskie pakalpojumi, notiek intensīvs darbs pie programmatūras testēšanas un lietotāju apmācības," sacīja Bāliņa.
Atbildot, kāpēc Bāliņa piekrita šim amatam, viņa norādīja, ka viņas izglītība un līdzšinējā darbība akadēmiskajā un biznesa vidē ir devusi pārliecību par veiksmīgu ministra pienākumu pildīšanu. "Šim amatam es tiku aicināta kā profesionāls ministrs, un kā profesionālis es arī strādāju," sacīja Bāliņa.
"Kļūt par ministru ir liels izaicinājums, turklāt tas sakrīt ar periodu, kad pašai valstij ir liels izaicinājums saistībā ar elektroniskās pārvaldes ieviešanu. Tā ir lieta, kurai es personīgi dziļi ticu," sacīja Bāliņa. "Industrija ir pietiekami kompetenta un gatava strādāt, lai attīstītu elektronisko pārvaldi Latvijā. Savukārt no valsts puses ir jābūt sakārtotam juridiskajam ietvaram, lai process virzītos tā, kā mēs vēlamies."
"Es pieņēmu šo izaicinājumu, lai virzītu šī lietas. Visefektīvāk to var darīt, esot iekšā pašā procesā," norādīja Bāliņa.
Šobrīd aktīvi tiekot strādāts pie premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) uzdevumiem, kuri jāveic pirmo 100 dienu laikā. Svarīgākais uzdevums šajās simts dienās ir izskatīt prioritāros projektus nākošajam struktūrfondu plānošanas periodam. Realizējot nākamā plānošanas perioda struktūrfondus, ir iespējams pilnībā ieviest elektronisko pārvaldi Latvijā, ir pārliecināta Bāliņa.
"Ir nepieciešams uzzīmēt kopējo bildi, kādu elektronisko pārvaldi mēs vēlamies. Mums ir ļoti daudz informācijas sistēmas valsts institūcijām, pašvaldībām, taču nepieciešams izstrādāt kopēju vīziju, apzinoties tās informācijas sistēmas, kuras mums vēl nav, piemēram, celtniecībā," pastāstīja Bāliņa.
Pēc viņas teiktā, svarīgākais uzdevums, apgūstot 2007.- 2013. gada plānošanas perioda struktūrfondus, ir iekļaut visas sfēras, taču nepārklāt vienai otru.
Ministre atzina, ka personīgi viņa sev izvirzījusi divas prioritātes. Pirmkārt, lai šī elektroniskā pārvalde darbotos. Otrkārt, informēt par to sabiedrību, lai cilvēki tai vairāk uzticētos. Nereti sabiedrībā ir neuzticība elektroniskās pārvaldes lietām, tāpēc tā ir jāveido pēc iespējas saprotamāka un pieejamāka, norādīja Bāliņa.
"Šobrīd darbojas vairāki elektroniski pakalpojumi gan valsts, gan pašvaldības institūcijās. Uzņēmēji var Valsts ieņēmumu dienestā elektroniski iesniegt nodokļu deklarācijas, no Zemesgrāmatas var elektroniski iegūt informāciju par īpašumu. Šogad elektroniski būs pieejama arī dzīvesvietas deklarēšana," sacīja Bāliņa.
Pēc ministres domām, šobrīd būtiski ir strādāt pie vienotu standartu izstrādes, pēc kuriem veidot informācija sistēmas un vēlāk arī integrēt kopīgā sistēmā.
Jau ziņots, ka bezpartejisko Bāliņu amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija, un viņas kandidatūru atbalstīja arī visas koalīcijas partijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
