DELFI piedāvā lasītājiem iespēju nobalsot par vienu no tēmām, kuras potenciāli var tikt aplūkotas LTV tiešraides diskusijās "Vērtības.Viedokļi.Vērtējumi". Vienlaikus aicinām jūs arī atsauksmju veidā ieteikt, kādus jautājumus detalizētāk aplūkot, runājot par šīm tēmām un kādus cilvēkus aicināt uz diskusijām par šiem jautājumiem. Tāpat jūs atsauksmēs varat ieteikt arī citas tēmas raidījumam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vai Latvijai nepieciešama profesionāla armija?
Pašreiz spēkā esošā valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka "profesionālu karavīru veidotiem bruņotiem spēkiem nepieciešami lieli finansiāli resursi, tādēļ vienīgi obligātais militārais dienests un mobilizācija, kas balstās uz totālās aizsardzības principa, var nodrošināt visas valsts teritorijas aizsardzību". Tai pat laikā medijos kritiski tiek vērtēta vairums obligātajā dienestā dienējošo jauniešu fiziskā un garīgā sagatavotība. Vai, virzoties uz NATO, nav jādomā arī par pāreju uz profesionālu armiju?

Dopings sportā - kur ir pieļaujamā robeža?
Pēc skandāliem pirms Olimpiskajām spēlēm un spēļu laikā īpaša sabiedrības uzmanība pievērsta detalizētākai dopinga jautājuma iztirzāšanai: Kur ir robeža starp atļauto "uztura bagātinātāju" un aizliegto "dopingu"? Vai augstākā līmeņa sports no atlētu cīņas nav pārvērties par farmakologu sacensību, kurš veiksmīgāk apvedīs ap stūri dopinga pārbaudītājus?

Vai ‘vienkāršais cilvēks’ var ietekmēt valsts pārvaldes lēmumus?
Socioloģiskie mērījumi rāda, ka sabiedrība neuzticas valsts pārvaldes institūcijām - neuzticības pamatā ir mediju plaši atspoguļotā korupcija un savtīgie amatpersonu lēmumi. Tai pat laikā Latvija ir demokrātiska valsts, kurā sabiedrība var ietekmēt politiku arī vēlēšanu starplaikā - pēdējā laikā arvien biežāk nevalstiskās organizācijas un interešu grupas panāk izmaiņas likumos. Jautājums, ko darīt, lai palielinātu sabiedrības ietekmi uz valsts pārvaldes lēmumiem, ir diskusijas vērts.

Kāpēc Administratīvi teritoriālā reforma ir tik nepopulāra?
Spriežot pēc lasītāju atsauksmēm DELFI portālā, daudzviet šī reforma tiek uztverta kā teju vai padomju laika murgaino partijas CK lēmumu analogs. Skaidrojoša diskusija starp reformas īstenotājiem un sabiedrību nenorit tik veiksmīgi, kā cerēts. Kas vainīgs - ierēdņi, kas radījuši netaisnīgu un absurdu reformu, vai stereotipos ieslīgusī sabiedrība, kas nav gatava progresīviem pārveidojumiem?

Kā cīnīties pret narkotiku izplatību pusaudžu vidē?
Popkultūras laikmeta pusaudži no filmām un mūziķu intervijām ir uzzinājuši, ka narkotikas nav nekas bīstams un tās var droši pamēģināt. Tai pat laikā pētījumi liecina, ka lielākā daļa "pamēģinātāju" agri vai vēlu nonāk līdz heroīnam un nāvei. Kā jauniešiem palīdzēt izvērtēt pretrunīgo informāciju par narkotiku lietošanas sekām, lai viņi veiktu saprātīgu izvēli?

Obligāti brīvprātīgie ziedojumi skolās – likumpārkāpums vai norma?
Spriežot pēc skolasbērnu vecāku neoficiāliem stāstiem, Latvijā praktiski vairs nav nevienas skolas, kurā tiktu sniegta ar likumu noteiktā bezmaksas izglītība. Tai pat laikā skolu pārstāvji medijos turpina apgalvot, ka ziedojumi mācību iestādēm esot brīvprātīgi - tātad vecāki var arī izvēlēties nemaksāt. Nesakārtotā naudu iekasēšanas sistēma arī rada jautājumu par skolu vadību godaprātu šo līdzekļu izlietošanā - mācību apstākļu uzlabošanai vai jaunai direktora automašīnai?

Vai pieeja informāciju tehnoloģijām sašķels Latvijas sabiedrību?
Nereti pēdējā laikā, piesaucot ārzemju pētniekus, Latvijā tiek prognozēta arvien dziļāka plaisa starp to sabiedrības daļu, kam ikdienā pieejamas informāciju tehnoloģijas un pārējiem. Te vietā būtu mēģinājums prognozēt, vai reģionālās attīstības, e-pārvaldes un citu valsts stratēģiju kontekstā nav jādomā arī par provinces iedzīvotāju konkurētspējas palielināšanu, nodrošinot jau pamatskolas līmenī kvalitatīvu datorapmācību.

Ko mums gatavo referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā?
Kamēr socioloģiskie pētījumi liecina, ka pieaug to skaits, kas balsos "pret" iestāju Eiropas Savienībā, politiķi lemj, cik lielam jābūt referendumā nobalsojušo pilsoņu skaitam, lai to varētu uzskatīt par tautas lēmumu. Šķiet būtiski savlaicīgi diskutēt par to, vai šajā ļoti būtiskajā jautājumā beigu beigās noteicošais neizrādīsies tikai nelielas Latvijas iedzīvotāju daļas "par" vai "pret"?

Vai regulatori mūs sargās no iespējamās monopolu patvaļas?
Šā gada sākumā jaunveidotās iestādes - sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulatori - pieteica savu darbību ar patērētāju intereses pārstāvošiem lēmumiem. Centrālais regulators kritizēja "Latvijas gāzes" prasību palielināt tarifus, bet Rīgas regulators "apcirta" "Rīgas ūdens" vēlmes. Kā zināms, "Latvenergo" nav palielinājis tarifus jau četrus gadus, "Latvijas gāze" gatava iet pat tiesāties starptautiskā līmenī. Kas vēl bīstams tuvākajā laikā sagaida patērētājus un vai monopolu prasības iespējams ierobežot?

Kad zudīs aizdomas par negodīgiem valsts iepirkumu konkursiem?
Lai gan darbu uzsākusi jaunizveidotā valsts struktūra - Iepirkumu uzraudzības birojs un mainījies likums, kas reglamentē valsts pasūtījumu piešķiršanas kārtību, iepirkumi joprojām ir jautājums, kura sakarā medijos visvairāk tiek minēta korupcija un valsts naudas izšķērdēšana. Liekas, ka risinājums ir vienkāršs - pēc iespējas pilnīgāka atklātība! Taču, acīmredzot, vara nav tajā ieinteresēta...


img_button_vote img_button_results
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form