Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības
Foto: F64

Šogad aprit 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības.

Pārsteidzot pasauli

1939. gada 23. augustā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri - Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops, pildot savu vadoņu Staļina un Hitlera pavēli, parakstīja līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules likteni. Šis pakts un tā slepenie papildprotokoli noteica Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras un noveda pie Otrā pasaules kara uzsākšanas, kā arī pie triju Baltijas valstu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupācijas.

50 gadus vēlāk, 1989. gada 23. augustā trīs nācijas pie Baltijas jūras pārsteidza visu pasauli, sadodoties rokās un kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisko atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.

Izmaiņu sākums pasaules vēsturē

Baltijas ceļš ieviesa nozīmīgas izmaiņas pasaules vēsturē. Tas bija iespējams vienīgi caur cilvēku vienotību un kopīgu paļāvību, kuru pauda ikviens cilvēks kopējā mērķa sasniegšanai. Iespaidīgais nevardarbīga protesta un solidaritātes paušanas akts kļuva par miera kultūras dzīvu piemēru, nodrošinot pieeju informācijai un novedot pie līguma slepeno papildprotokolu un tā parakstīšanas seku pasaules vēsturē atzīšanas. Tas palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un veicināja demokrātisko kustību darbību Padomju Savienības teritorijā. Trīs Baltijas valstis veiksmīgi atjaunoja savu brīvību mierīgā ceļā, radot precedentu, kuram sekoja, un cerams, arī sekos, citas valstis - cilvēcīguma uzvaru par totalitārismu.

Baltijas ceļš bija fenomens, kurš parādīja, kā trīs mazas valstis - trīs Baltijas valstis, neskatoties uz nāciju dažādību, radīja starpkultūru garīgo vienotību kā valstu iekšienē, tā arī starp valstīm kopējā mērķa sasniegšanas vārdā - pārvarēt Otrā pasaules kara sekas un iznīcināt totalitāro režīmu. Baltijas ceļš ir vēsturisks simbols, kas dzīvo cilvēces kolektīvajā atmiņā, veicinot sapratni par solidaritātes un vārda brīvības nozīmi un vērtībām.

Augstākais pasaules novērtējums

Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu ir iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā "Baltijas ceļš - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības".

Pirmie soļi, lai cilvēce atcerētos par šo nozīmīgo notikumu, tika izdarīti Gdaņskā (Polija) UNESCO "Pasaules atmiņas" programmas Baltijas jūras valstu reģionālajā sanāksmē 2003. gada augustā. Sanāksmes laikā Lietuvas pārstāvji piedāvāja Igaunijai un Latvijai apvienot savus spēkus un sagatavot nomināciju iesniegšanai "Pasaules atmiņas" Starptautiskajā reģistrā. Reģionālā sagatavošanās nominācijas iesniegšanai sākās 2005. gada rudenī, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekspertu darba grupa sāka izvērst ideju, konsultējoties ar Polijas un Vācijas kolēģiem.

2009. gada jūlijā programmas "Pasaules atmiņa" Starptautiskā ekspertu komiteja pieņēma lēmumu iekļaut šo triju Baltijas valstu kopīgo nomināciju "Pasaules atmiņas" starptautiskajā reģistrā.  Vairāk par to: www.balticway.net

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltijas ceļš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form