Bārzdiņš apņēmies pārliecināt farmācijas nozari par zāļu cenu samazināšanu

"Ja runājam par cenu samazinājumu, runājam tomēr par krīzes laiku," otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" teica ministrs un piebilda, ka ar industriju ir sāktas pārrunas par pasākumiem, kurus var veikt, iespējams, īslaicīgi.

Pēc viņa vārdiem, ir varianti, ko izmantojušas citas valstis zāļu cenu samazināšanai vai iepirkumu cenu samazināšanai. Tāpat pastāv importa iespējas. Proti, ja nav iespējams vienoties ar vietējiem pārstāvjiem, iespējams, Grieķijā vai Portugālē attiecīgie medikamenti ir lētāki. "Kāpēc ne? Esam viena Eiropas Savienība," teica ministrs.

Viņš arī pavēstīja, ka kopā ar nākamā gada budžeta paketi paredzēts ieviest speciālu maksājumu par kompensējamajiem medikamentiem. Tādu esot izmantojušas arī citas valstis, piemēram, patlaban Ungārija. Ministrs norādīja, ka tas nebūtu atklāts cenu samazinājums, bet speciāls nodoklis, ko zāļu firmas atmaksātu atpakaļ valsts budžetā par apjomu par gadu, ko valsts nopirkusi.

"Nesagaidu, ka industrija šādu ziņu saņems ar aplausiem, bet tā ir viena no metodēm, ar kuru mums jāstrādā," atzina Bārzdiņš.

Iepriekš gan Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valdis Freidenfelds biznesa portālam "Nozare.lv" pauda viedokli, ka tālāka pašlaik kompensējamo zāļu sarakstā esošo medikamentu cenas samazināšana vairs nav iespējama, un centieni to panākt draud ar šo zāļu izņemšanu no tirgus vai no kompensējamo zāļu saraksta.

Kā atzina ministrs, farmācijas industrija ir ļoti nopietns spēlētājs veselības aprūpē. Viņš aplēsis, ka farmācijas kompāniju kopējais mārketinga budžets Latvijā ir līdzvērtīgs vēlēšanu budžetam. "Protams, tā ir ietekme uz cilvēku prātiem, uz ārstu lēmumiem, bet tā nav tikai mūsu laime vai nelaime," vērtēja politiķis, pēc kura domām, farmācijas uzņēmumu lielā ietekme "nav ne labi, ne slikti".

Viņš norādīja, ka pats ilgus gadus strādājis šajā industrijā, un, viņaprāt, pirmkārt, svarīgs ir atklāts dialogs - runāt ar industriju ne tikai caur organizācijām.

Uz zāļu cenu samazinājuma rēķina plānots ietaupīt četrus miljonus latu no nepieciešamajiem 12 miljoniem. Iepriekš Bārzdiņš minēja, ka vēl izdevumus plānots samazināt uz padotības iestāžu rēķina, kā arī, sakārtojot nekustamā īpašuma izmantošanu.

Viņš arī raidījumā pauda viedokli, ka Latvijā ģimenes ārstam jākļūst par pirmo ārstu, pie kura cilvēki iet ar savām problēmām. "Lai beigtos stāsts par to, ka izmantojam telefontiesības, zvans draugam, vai meklēju ārstu, kas man ir rados, vai meklēju kādu ierēdni ministrijā, kurš man sarunās vienu profesoru Stradiņos," skaidroja ministrs.

Viņaprāt, runas par "tām aploksnēm", proti, pateicībām ārstiem, ir "drusciņ" pārspīlētas, biežāk tiekot izmantotas telefonkontaktu tiesības.

Pēc ministra domām, sistēmu var mainīt, par to runājot. "Tie cilvēki, no kuriem bieži vien atkarīga nozares, varbūt pat mūsu valsts labklājība, kad ir problēmas ar veselību, gala beigās pakalpojumu saņem, bet bieži vien tas ir, apejot parasto sistēmu. Tāpēc es publiski saku: es kā ministrs lūdzu pie manis negriezties, ja jums ir kāda veselības problēma, jūsu pirmais kontakts ir jūsu ģimenes ārsts. Centīšos nebūt tas, kas palīdzēs kādai ļoti svarīgai personai sameklēt veidu, kā ātrāk tikt tajā sistēmā cauri," pavēstīja ministrs.

Viņš uzskata, ka runa nav par korupciju. Tas notiekot tāpēc, ka "zinām, ka sistēma nav pārāk draudzīga, un saviem draugiem uztaisām to draudzīgāku".

Ministrs arī apņēmies runāt par to, ka iedzīvotāju dzīves ilgums nav atkarīgs tikai no veselības aprūpes budžeta, bet arī no cilvēku attieksmes pret savu veselību, piemēram, profilaksi.