"Nevar salīdzināt, piemēram, Preiļus, kur pacienta ārstēšana maksā vidēji 400 latu un Balvus, kur tas maksā 160 latu, un viennozīmīgi teikt, ka Balvi strādā labāk nekā Preiļi. Gluži otrādi - Preiļos viens pacients maksā 400 latu tāpēc, ka ļoti daudzus pacientus izārstē jau uzņemšanas nodaļā un nemaz neņem slimnīcā, līdz ar to kopējais slimnīcā ārstējošos pacientu skaits ir mazs un, izdalot uz kopējo finansējumu, sanāk, ka viens pacients izmaksā dārgāk," skaidroja Bārzdiņš.
"Savukārt ir citas slimnīcas, kuras, lai nosacīti pierādītu savu kā stacionāra nepieciešamību vai arī darot ģimenes ārstu darbu viņu vietā, slimnīcā uzņem visus slimniekus. Tad formāli sanāk, ka slimnīcā pacientu skaits ir lielāks un viena pacienta ārstēšana izmaksā mazāk. Bet ir svarīgi, kādi slimnieki šajā slimnīcā ārstējas. Tādēļ ir ļoti svarīgi braukt uz reģioniem, izvērtēt situāciju un skaidrot, ko katrs cipars nozīmē. Tā kā mēs zinām, ka ir dažādas izmaksas, zinām arī to, ka visu nevar vienkārši nonivelēt," sacīja ministrs.
Tomēr Veselības ministrija ļoti aktīvi strādājot pie tā, lai visās slimnīcās par vienādu darbu tiktu maksāts vienādi. "Tas ir arī jāturpina nākotnē, bet vienlaikus jāsaprot, ka šeit ir runa par vienādām lietām, vienādiem pacientiem. Gan pasaulē un citās Eiropas valstīs, gan arī mūsu divu gadu plānā ir paredzēts maksāt slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm tieši par izārstētu pacientu. Ja viena ārstniecības iestāde kādu slimības saasinājumu - piemēram, aritmiju vai asinsspiediena paaugstināšanās krīzi - izārstē uzņemšanas nodaļā vai dienas stacionārā piecās stundās, bet cita slimnīca pacientu tur piecas dienas, abām slimnīcām ir jāsaņem viena summa," klāstīja Bārzdiņš.
Tādā veidā tiktu veicināta arī dienas stacionāru attīstība, lai ārstniecības iestāžu vadītājiem nebūtu "mākslīgas vēlmes" ārstēt pacientu ilgāk, nekā tas medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams.
"No otras puses, jāskatās arī iedzīvotāju ieradumi. "Man vajag pagulēt slimnīcā" - šis princips joprojām ir diezgan dziļi iesakņojies. Šeit atkal ir runa par ģimenes ārstiem. Ja ģimenes ārsts izmanto slimnīcas tuvumu un gatavību visus pacientus ņemt un paārstēt un nedara šo darbu pats pietiekami aktīvi, šī sistēma netiek lauzta. Tāpēc mēs paralēli strādājam gan ar ģimenes ārstiem, gan slimnīcām, lai par katru latu, kas atvēlēts veselības aprūpei, mēs sasniegtu maksimālo rezultātu," norādīja ministrs.
Veselības ministrijas darba grupa, kas šā gada sākumā izvērtēja lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamo pakalpojumu apjomu un darba organizāciju, secinājusi, ka vidējās viena pacienta izmaksas, kuras iegūst, izdalot Veselības norēķinu centra samaksāto naudas apjomu ar ārstēto slimnieku skaitu, atšķiras vairāk kā divas reizes starp "lētāko" - Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību - un "dārgāko" - Preiļu slimnīcu. Tomēr norādīts, ka šīs atšķirības atspoguļo ne tik daudz atšķirības stacionārās ārstēšanās nepieciešamībā, kā atšķirības iestāžu pieejā pacientu stacionēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
