Ir zināma iespēja, ka starp pirmajiem cilvēkiem, kas uzzinās, ka Latvijā ir "ieradies" jaunais Covid-19 omikrona paveids, būs Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Brīvība. Viņa strādā vienā no divām laboratorijām, kas Latvijā nodarbojas ar vīrusa sekvenēšanu, un jau kopš pandēmijas sākuma iepazinusies ar virkni jauno paveidu. Pie cienījamiem nosaukumiem, kas atbilst kādam no grieķu alfabēta burtiem, līdz šim tikuši pieci bīstamākie no tiem. Jaunākais – tā dēvētais “omikrona paveids” – līdz Latvijai oficiāli vēl nav atceļojis, taču tuvējās Eiropas valstīs atrasto gadījumu skaits pieaug visai strauji. Brīvība atzīst – nebūtu pārsteigta, ja omikrons jau būtu klāt arī Latvijā.

"Delfi" uzrunātie pētnieki par jaunā varianta parādīšanos nav pārsteigti un pārsvarā atzīst – omikrona paveids tiešām ir gana neparasts, lai zinātniekiem būtu interesants. No otras puses, šobrīd pieejamā informācija rada pamatu bažām, ka tas pasaulē varētu sagādāt jaunas problēmas laikā, kad vēl iepriekšējās "ziepes" nav beigušās. No pagaidām skopās informācijas "Delfi" mēģina izlobīt, kas par omikrona paveidu ir zināms līdz šim – kas zinātniekiem rada bažas un kas dod cerības? Un vai cilvēkiem, kuri apsver balstvakcinācijas iespēju, vajadzētu nogaidīt līdz pielāgotām vakcīnām, vai labāk doties pēc "trešās potes" laikus?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit