Belēvičs pārliecināts, ka ZVA direktora iecelšanai valdības lēmums nav nepieciešams
Foto: LETA

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru ieceļ veselības ministrs, un valdības lēmums šajā jautājumā nav nepieciešams, sacīja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš savā laikā ZVA direktora amatā iecēla Svenu Henkuzenu, kuru ar šodienas valdības lēmumu pazemināja amatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības sēdes protokolā teikts, ka Valsts kanceleja vērtēs, vai 2015. gadā Henkuzena iecelšana ZVA direktora amatā bijusi tiesiska. Lūgts komentēt toreiz pieņemto lēmumu, Belēvičs uzsvēra, ka valdības lēmums šādā jautājumā nebija nepieciešams, un piebilda, ka konkrētos lēmumus gatavoja kompetenti ierēdņi jeb valsts sekretāri.

Belēvičs atgādināja, ka viņa ministrēšanas laikā Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre bija Solvita Zvidriņa, kamēr viņas vietnieks bija Kārlis Ketners. Tāpēc Belevičam nav nemazāko šaubu, ka pieņemtais lēmums bijis absolūti tiesisks.

Vaicāts, vai iepriekš pazina Henkuzenu, Belēvičs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka savulaik Henkuzens strādāja VM par ministrijas atašeju Briselē. Abi esot iepazinušies laikā, ka Latvija pildīja prezidentūras pienākumus Eiropas Savienības Padomē.

"Pateicoties Henkuzenam, Latvija prezidentūras laikā izdarīja to, ko neizdarīja sešas valstis pirms mums. Mēs panācām valstu vienošanos par divām direktīvām – medicīnas ierīču jomā, kā arī "in vitro" diagnostikas medicīnisko ierīču jomā," uzsvēra bijušais veselības ministrs.

Viņaprāt, Henkuzens toreiz parādīja savu ārkārtīgi lielo kompetenci šajos jautājumos, ņemot vērā, ka ZVA pārvalda arī medicīniskās ierīces, kuru esot daudz vairāk nekā zāļu. Belēvičs piebilda, ka Henkuzens nonāca šajā amatā, kad iepriekšējā amata izpildītāja nevarēja tikt galā ar saviem pienākumiem.

Vaicāts, vai Henkuzena iecelšanai ZVA direktora amatā tika rīkots konkurss, bijušais ministrs teica, ka, viņaprāt, konkurss nebija nepieciešams, jo Henkuzens bija VM ierēdnis, kuru pārvietoja uz ministrijas pakļautībā esošu iestādi.

Belēvičs minēja, ka savā laikā nomainīja arī Veselības inspekcijas un Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra vadītājus, aizstājot viņus ar VM vai tās padotībā strādājošiem kompetentiem speciālistiem. Līdzīgi viņš esot nomainījis arī Slimību profilakses kontroles centra tā laika vadītāju, paaugstinot amatā vadītāja vietnieci par priekšnieci.

Šādos gadījumos konkursi nav jārīko, norādīja bijušais ministrs, uzsverot, ka lēmumus sagatavo attiecīgo ministriju juridiskie departamenti un valsts sekretāri, kas neļauj šaubīties, ka lēmumi bija tiesiski un pamatoti.

Tāpat, pēc Beleviča domām, ja nebūtu Henkuzenu pieņēmis šai amatā – "viņš Latvijai būtu zudis", jo viņa kompetenci bija ievērojušas arī citas valstis.

Izsakoties plašāk par notiekošo, Belēvičs teica, ka Henkuzenam šobrīd jācieš par bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) nepareizajiem lēmumiem, kas esot "nosacīti nepareizi", jo brīdī, ka attiecīgie lēmumi pieņemti, "AstraZeneca" vakcīna izskatījusies vislabāk - gan attiecībā uz spēju to piegādāt, gan arī no mediķu izpratnes, jo tā radīta uz mediķiem saprotamiem principiem.

"Domāju, ka Henkuzenu pataisa par grēkāzi," teica Belēvičs. Pēc viņa domām, ir ļoti neparasti, ka ZVA vadītājs ir atbildīgs par iepirkumiem, ja tas nav aģentūras kompetencē.

"Viņķeles lēmums uzticēt šādu uzdevumu Henkuzenam šķiet apšaubāms, jo ZVA nenodarbojas ar iepirkumiem. Tas ir Nacionālā veselības dienesta kompetencē," teica bijušais veselības ministrs.

"Tas ir populistiski. Sākot no pašas Viņķeles atlaišanas, jo viņa varēja strādāt," piebilda politiķis.

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka Belēvičs ir farmācijas uzņēmuma SIA "Contract Pharma" īpašnieks. Minētā uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 843 801 eiro un peļņa – 675 116 eiro. Tāpat bijušais veselības ministrs ir SIA "Zemitāni" valdes loceklis, un šī uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 508 917 eiro, kamēr peļņa – 114 131 eiro.

Belēvičs ir arī medicīnisko analīžu veicēja SIA "NMS Laboratorija" valdes priekšsēdētājs. Minētā uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 4,66 miljoni eiro, bet peļņa – 164 168 eiro.

Viņš ir arī SIA "JVB" valdes loceklis, un 2018. gadā minētā uzņēmuma peļņa bija 224 129 eiro, kamēr apgrozījums – 39 725. Tāpat viņam pieder uzņēmumi SIA "Baltais briedis", "Forma prima" un AS "SVC group", kuri pēdējos gados nav bijuši aktīvi.

Jau vēstīts, ka trešdien, 5. maijā, valdība atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītu lēmumprojektu par Henkuzenam piemērojamo disciplinārsodu, kas paredz Henkuzenu pazemināt amatā uz trīs gadiem par Veselības inspekcijas vadītāja vietnieku.

Vienlaikus no valdības sēdes protokola izriet, ka valdība uzdevusi Valsts kancelejai mēneša laikā izvērtēt Henkuzena iecelšanas ZVA direktora amatā tiesiskumu.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka valdībai radušās bažas par to, vai Henkuzens 2015. gadā ZVA vadītāja amatā nonācis tiesiski, proti, vai pieticis ar toreizējā veselības ministra Belēviča lēmumu iecelt Henkuzenu ZVA direktora amatā, vai tomēr bijis nepieciešams arī valdības lēmums.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka 2015. gadā Belēvičs lēma nepagarināt darba līgumu ar toreizējo ZVA vadītāju Ingunu Adoviču. Vienlaikus Belēvičs 2015. gada novembrī ZVA vadītāja amatā bez konkursa iecēla Henkuzenu, kurš tolaik divus mēnešus bija pildījis aģentūras vadītājas vietnieka pienākumus.

No toreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) iepriekš sacītā žurnālistiem izriet, ka nedēļu pirms izmaiņām ZVA vadībā viņa bija vēlējusies koalīcijas sanāksmē dzirdēt Belēviča pamatojumu par nepieciešamību mainīt ZVA vadītāju, tomēr šis jautājums tika atlikts, jo ministrs nevarēja piedalīties sanāksmē.

Vienlaikus Straujuma mediju pārstāvjiem toreiz atzina, ka veselības ministrs informējis viņu par saviem apsvērumiem nepagarināt darba līgumu ar Adoviču, norādot, ka viņa jau divus termiņus ir šajā amatā un labā prakse paredz mainīt vadītāju pēc diviem termiņiem. Taujāta, vai viņa piekrīt Belēviča argumentiem, Straujuma toreiz skaidroja, ka nevar tiem iebilst, ņemot vērā, ka valdība nelemj par ZVA vadību.

Jau ziņots, ka Pavļuts disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8. aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas bija veikti līdz šā gada 8. janvārim.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Svens Henkuzens Guntis Belēvičs Zāļu valsts aģentūra Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form