Bērnu glābēja vai bērnības nolaupītāja – Liepājas pionieru evakuāciju joprojām vērtē pretrunīgi

Portāls "Delfi" jau vairākās publikācijās ir stāstījis par notikumiem 1941. gada 23. jūnijā, tūlīt pēc vācu armijas iebrukuma, kad no Latvijas uz Krieviju bez vecāku ziņas tika izvesti aptuveni 350 bērni. Viņi tobrīd atradās pionieru vasaras nometnēs Krotē pie Liepājas un Jūrmalā. Bērni tika nogādāti Tatārijā, kolhozā "Lielie Mengeri" netālu no Kazaņas, kur tika izveidots latviešu bērnunams, skola un internāts. Daudzi no viņiem ārkārtīgi smagajā ceļā uz Tatāriju gāja bojā, pārējie mita smagos apstākļos nabadzīgā kolhozā un cieta badu. Šo pionieru vecāki vairākus gadus dzīvoja neziņā, domājot, ka viņu bērni ir gājuši bojā.

Atslēgas persona šajā stāstā ir skolotāja Aleksandra Arne, kura uzņēmās organizēt bērnu evakuēšanu uz Tatāriju. 13 ebreju bērniem, kuri, pateicoties evakuācijai, izdzīvoja, viņa ir varone. Daudzi citi bijušie pionieri un viņu radinieki Arni nesauc tik glaimojošos vārdos, dažiem viņa palikusi atmiņā kā "ļaunākais cilvēks pasaulē", kurš izpostīja viņu bērnību.

Kas bija Aleksandra Arne? Kā liecina Valsts arhīvā atrodamā sievietes pase, Aleksandra Ērika Skrube ir dzimusi 1907. gada decembrī Liepājā, 1908. gada sākumā kristīta Liepājas Svētās Annas baznīcā. 1927. gadā viņa pabeigusi 1. Liepājas valsts vidusskolu.

1931. gadā Arne Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas rindās kandidēja Liepājas domes vēlēšanās, bet netika ievēlēta. Līdz 1934. gada 15. maijam, kad valstī notika Kārļa Ulmaņa veikts valsts apvērsums, Arne strādāja Liepājas 9. pamatskolā par matemātikas skolotāju. Kā liecina padomju laiku publikācijas presē, no sociāldemokrātiem Arne pārgāja tobrīd nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas jaunatnes organizācijā Latvijas Darba jaunatnes savienība. 1934. gada pavasarī viņa tika arestēta un vairākus mēnešus pavadīja cietumā, bet pēc tam turpināja nelegālu darbību Komunistiskajā partijā. Līdz pat 1940. gadam Arnei nebija atļauts strādāt par skolotāju.