Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu

Viņa uzsvēra, ka par šo lēmumu ir paziņojusi jau vasarā un no tā neplāno atteikties. Bērziņa skaidroja, ka darbs CVK priekšsēdētājas amatā pēdējos četros gados ir bijis ļoti intensīvs un viņa diendienā ir strādājusi 10-12 stundas, kā rezultātā viņa jūtas uz izdegšanas sliekšņa.

Viņas ieskatā, nākamajam CVK priekšsēdētājam vajadzētu piemist prasmēm attīstīt iestādi. Ņemot vērā, ka ir attīstījušās informācijas tehnoloģijas, CVK būtu nepieciešams izveidot atsevišķu IT nodaļu ar vismaz sešiem darbiniekiem, lai varētu veiksmīgi sagatavoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdz šim parlamentā šie CVK lūgumi palikuši nesadzirdēti.

Bērziņa pieļauj, ka jaunu CVK priekšsēdētāju varētu izraudzīties no novadu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju loka, kur cilvēkiem ir gan zināšanas, gan pieredze vēlēšanu procesa organizēšanā, jo nevienā augstskolā nav studiju programmas, kas sagatavotu speciālistus CVK. "Neaizvietojamu cilvēku nav. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas likumu, katrai Saeimai darbības pirmajā pusgadā jāizveido CVK, tajā skaitā, jāievēl priekšsēdētājs," norāda Bērziņa.

Kā liecina informācija CVK mājaslapā, Bērziņa CVK strādā kopš 1998. gada, un šajā laikā piedalījusies septiņu Saeimas vēlēšanu, piecu pašvaldību vēlēšanu, četru Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kā arī vairāku tautas nobalsošanu un parakstu vākšanu rīkošanā. CVK vadītājas amatā viņa gan ir tikai vienu Saeimas sasaukma ciklu, bet pirms tam komisijā ieņēma zemākus amatus.