Bez konkrētu ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa pieļauto pārkāpumu nosaukšanas Augstākā tiesa (AT) nevar sākt pārbaudi, piektdien paziņoja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns. AT neiesaistīsies politiskās spēlēs un pārbaudi, ja tāda būs, šajā lietā veiks maksimāli atklāti, teica AT priekšsēdētājs. Deputātu izteikumus, ka J. Skrastiņam vajadzētu atkāpties, viņš vērtēja kā politisku spiedienu un ieteica ģenerālprokuroram tam nepakļauties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ceturtdien pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā priekšsēdētāja Jāņa Ādamsona iniciatīvas tika savākti 52 deputātu paraksti zem pieprasījuma AT priekšsēdētājam, lūdzot pilnvarot speciālu tiesnesi veikt pārbaudi par ģenerālprokurora darbību, kā pārkāpumu minot divus punktus no prokuratūras likuma. Pieprasījumu A. Guļānam plānots iesniegt pirmdien. Tam būšot pievienots starpziņojums, bet detalizētāku informāciju deputāti sola speciāli pilnvarotajam tiesnesim.

A. Guļāns piektdien norādīja, ka komisijas ziņojumā nav nosaukti pieļautie pārkāpumi, kāpēc jāsāk pārbaude par J. Skrastiņa atbrīvošanu. A. Guļāns norādīja, ka ziņojumā ir “vispārējas frāzes un subjektīvi secinājumi, kas nav pamatoti ar faktiem”. Lai sāktu pārbaudi, nepietiekot ar vispārīgām frāzēm — jāmin konkrēti fakti, kā ģenerālprokurors pārkāpis likumu vai rīkojies necienīgi. Ja fakti netiks nosaukti, A. Guļāns pieļāva, ka pārbaudi varētu pat neierosināt, jo tiesnesis var pārbaudīt tikai minētos faktus, nevis veikt izmeklēšanu vai analizēt deputātu vērtējumu. Izmeklēšanas komisijas loceklis Dzintars Rasnačs BNS teicis, ka A. Guļānam, neiesaistoties diskusijās, tomēr būtu jānodod deputātu iesniegums pārbaudei.

A. Guļāns negatīvi novērtēja deputātu vēlmi kādu “sevišķi konfidenciālu informāciju” sniegt tikai pārbaudi veicošajam tiesnesim: “Augstākā tiesa neiesaistīsies politiskās spēlēs un pārbaudi, ja tāda būs, šajā lietā veiks maksimāli atklāti, informējot sabiedrību par konkrētiem likumpārkāpumiem, kurus inkriminē ģenerālprokuroram, un par pārbaudē atklāto.” Viņš piebilda, ka deputātu tāpat kā citu pilsoņu pienākums ir ziņot par noziegumiem attiecīgām iestādēm, kā piemēru minot komisijas ziņojumā apgalvoto, ka “cilvēku tirdzniecības pakalpojumu pavedieni ved uz dažu tiesībsargājošo institūciju (izņemot tiesas) amatpersonām, tai skaitā arī uz Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm”. Par šāda nozieguma izdarīšanu jāinformē tiesībaizsardzības iestādes, uzskata A. Guļāns.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form