Kāda māte pēc pusotra gada pēc meitas nāves atklājusi, ka morga darbinieki bez radinieku piekrišanas no meitenes līķa izgriezuši audus un kaulus, kas eksportēti uz Vāciju, otrdien raksta laikraksts “Neatkarīgā”.
Laikraksts ziņo, ka bez piederīgo piekrišanas izgraizīti vēl 400 cilvēki, bet Drošības policija (DP) krimināllietu par līķu izgraizīšanu slēgusi, atzīstot šādu rīcību par likumīgu. Mirušo tuviniek DP lēmumu uzskata par netaisnu.

Par to, ka meitenei izgriezti audi un kauli, ģimene uzzinājusi tikai pēc pusotra gada, kad viņas mātei atsūtīta pavēste ierasties policijā pie izmeklētāja. Izgraizītās meitenes tuvinieki esot sašutuši, ka lieta par līķu neatļauti izgraizīšanu ir izbeigta.

“Neatkarīgā” raksta, ka DP lēmumā norādījusi, ka likumā ir neprecizitātes un nav noteikts, kā morga darbiniekiem būtu jārīkojas, lai uzzinātu mirušā gribu attiecībā uz audu izņemšanu pēc personas nāves, un likums tieši neuzliekot viņiem par pienākumu informēt mirušā tuvākos piederīgos. Morgu darbinieki tikai pārbaudot pasi, vai tajā nav zīmogs, kur mirušais norāda, ka negrib, lai viņa ķermeni pēc nāves izmantotu.

Laikraksta aptaujātie juristi gan uzskata, ka lēmums šajā krimināllietā ir absurds. Pat tad, ja cilvēks dzīves laikā nav noteicis, ka pēc nāves viņa ķermeni nevar izmantot, to bez tuvinieku rakstiskas piekrišanas tāpat nedrīkstot darīt.

"Pēc būtības šis lēmums ir absurds. Tas, ka likumā nav noteikts, ka jāprasa atļauja izmantot mirušā ķermeni, nav nekāds attaisnojums. Likumā nav arī rakstīts, ka nedrīkst zagt, bet tur ir paredzēts sods par zagšanu," laikrakstam atzinis jurists Agris Bitāns.

Arī juriste Solvita Olsena uzskata, ka Latvijā likums strikti noteic, ka nepieciešams prasīt tuvinieku atļauju. Turklāt jebkāda veida tirgošanās ar orgāniem, arī maiņa, pasaulē esot strikti aizliegta. Vienīgi gadījumos, ja kāds cilvēks ir atļāvis izmantot savus orgānus, bet konkrētajā brīdī attiecīgajā valstī tas nav nepieciešams, šos orgānus var atdot kādai citai valstij, kur tie ir ļoti nepieciešami.

“Neatkarīgā” norāda, ka audu izņemšana un to nosūtīšana uz Vāciju sākusies jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Turklāt pirms tam tas bijis kā privātais bizness. Līdz ar jauna likuma “Par mirušā cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” pieņemšanu 1992.gadā šāda privāta darbošanās tika aizliegta.

Audu eksportēšana atsākusies 1994.gadā, kad tika noslēgts līgums starp Labklājības ministrijas Veselības departamenta Tiesu medicīnas centru un Vācijas kompānijas “Biodynamics International” GmbH. Sākumā ar audu izņemšanu nodarbojušies arī citās pilsētās, taču pēc tam to darījuši tikai Rīgā un Rēzeknē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!