Bezdarbniekus apmācīs apstrādes rūpniecības, transporta, enerģētikas un IT nozarēm

Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra sagatavotā darbaspēka pieprasījuma izmaiņu prognoze liecina, ka nozares, kurās pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās vidējā un ilgtermiņā būs nepieciešami kvalificēti darbinieki, varētu būt apstrādes rūpniecība, pārtikas rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana, sanācija, kā arī sociālais darbs, sociālā aprūpe, bērnu pieskatīšana un medicīnas atbalsta darbinieki.

Ziņojuma autori secina, ka darba tirgū Latvijā šogad pieaugs pieprasījums pēc augstākā līmeņa speciālistiem, piemēram, biznesa un finanšu konsultantiem, brokeriem, finanšu analītiķiem un parādu piedziņas speciālistiem. Tāpat eksperti paredz, ka tirgum būs vajadzīgi darbinieki ar labām pārdošanas prasmēm tirdzniecības nozarē, eksporta menedžeri un speciālisti, kas var darboties gan transporta, gan tirdzniecības jomā, transporta un loģistikas speciālisti un pārvadājumu organizatori.

Savukārt apstrādes rūpniecībā, saskaņā ar ekspertu prognozēm, būs pieprasīti augsta līmeņa un kvalificēti ražošanas strādnieki. Tāpat darba tirgum būs vajadzīgi programmētāji, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti un projektu vadītāji IT nozarē.

Veselības un sociālās aprūpes nozarē savukārt eksperti paredz pieprasījumu pēc medicīnas māsām, ārstiem un sociālajiem rehabilitētājiem.

Pieprasījuma samazinājumu speciālisti paredz būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un nekustamo īpašumu jomā. Tāpat finanšu un apdrošināšanas nozarē mazināsies pieprasījums pēc klientu apkalpošanas speciālistiem un vidēja līmeņa speciālistiem, tirdzniecības nozarē mazāk būs vajadzīgi mazumtirdzniecības pārdevēji un pārdevēji celtniecības jomā, bet transporta un uzglabāšanas nozarē samazināsies pieprasījums pēc autovadītājiem. Apstrādes rūpniecībā mazāks kļūs pieprasījums pēc ražošanas
jomas darbiniekiem, secināts ziņojumā.

NVA ziņojumā norāda, ka darba tirgū šobrīd ir pieprasīti "elastīgi" darbinieki, kas spēj vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus. Ekspertu vērtējumā Latvijas darba tirgū pieprasītākās papildu kompetences ir prasmes sava biznesa attīstībai, svešvalodu zināšanas, īpaši angļu un krievu valoda, labas latviešu valodas zināšanas, datorprasmes, komunikācijas, laika plānošanas un sociālās "tīklošanas" prasmes, radošums.

Eksperti uzskata, ka noderīgas darbiniekiem būtu arī nevalstisko organizāciju izveides un vadīšanas prasmes, kā arī māka redzēt uzņēmējdarbības un peļņas iespējas zinātnieku atklājumos, piedāvājot to komercializācijas iespējas. Tāpat vajadzīga prasme sagatavot projektu pieteikumus un vadīt projektus un prasme mācīties.

Ziņojumā pausts, ka bezdarbnieku apmācība vairāk orientējama uz kompetenču pieeju un prasmju apguvi. Tas panākams, kombinējot astoņas pamata kompetences, piemēram, dzimtās valodas un svešvalodu zināšanas, matemātiku, zinātni un tehnoloģijas un citas, ar profesijai nepieciešamajām specifiskajām zināšanām, uzskata ziņojuma autori.

Ziņojumā norādīts, ka pērn NVA, apmācot bezdarbniekus, izmantoja "apmācību kuponus", un šo sistēmu pielietos arī profesionālās augstākās izglītības programmā bezdarbniekiem un mūžizglītības pakalpojumu sniegšanai nodarbinātajiem.

Tāpat LM izvērtēs "apmācību kupona" izmantošanas iespējas arī citos bezdarbnieku apmācību veidos un jomās, norādīts ziņojumā. Tāpat LM apsver iespēju ieviest "pusdienu/pārtikas kuponu" bezdarbniekiem, kas apmeklē apmācības, bet vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Ziņojumā pausts, ka mikrouzņēmumu atbalsta jomā būtu jāizstrādā apmācības programmu mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, izvērtējot iespējas piedāvāt to apgūt visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas izrāda vēlmi šādu programmu apgūt. Tāpat ziņojumā ierosināts izveidot programmu mikrouzņēmējdarbības uzsācēja atbalstam sākumposmā.

Savukārt ārvalstu investīciju piesaistei nepieciešams veicināt sadarbību starp NVA un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, norādīts ziņojumā. Tad ārvalstu investora vajadzībām varētu ne vien atlasīt atbilstošākos pretendentus no NVA datu bāzes, bet arī apmācīt bezdarbniekus pēc darba devēja pieprasījuma.

Jau vēstīts, ka bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 17,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.