Kā pastāstīja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, ziemas, kad zemi neklāj balta sniega kārta, grūtāk pārlaižamas ir tādiem meža zvēriem kā baltais zaķis, sermuļi un zebiekstes, kas ziemā tērpjas baltā kažokā, savukārt medniekiem šādi apstākļi nav izdevīgi, jo bez sniega nav redzami meža dzīvnieku atstātie pēdu nospiedumi.
Bargās ziemās, kad mežos ir ne tikai bieza sniega sega, bet arī sals, mednieki, rūpējoties par zvēriem, tos piebaro. Ozoliņš skaidroja, ka tādos ziemas apstākļos, kādi patlaban ir Latvijā, meža zvēru piebarošana nav nepieciešama, jo zvēri paši spēj atrast barību, taču ir mednieki, kuri savās interesēs arī šādos apstākļos meža zvēru barotavās piegādā barību.
"Ir mednieki, kas meža zvērus piebaro arī vasarā, taču to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par palīdzību dzīvniekiem. Varētu teikt, ka šādā veidā meža dzīvnieki tiek piesaistīti vieglākas nomedīšanas interesēs. No mednieku viedokļa izdevīgākas ir ziemas ar sniegu, jo tad var redzēt pēdas, kur dzīvnieks pārvietojas, līdz ar to var teikt, ka šogad ziemas apstākļi medniekiem ir diezgan problemātiski," sacīja Ozoliņš.
Viņš atklāja, ka dzinējmedības vēl ilgs līdz pat janvāra beigām, taču decembris dzinējmedībām ir bijis ļoti neizdevīgs, jo būtībā dzīvnieku dzīšana esot notikusi uz dullo, jo zvēru pēdas nav bijušas redzamas.
Pēc Ozoliņa teiktā, šādi ziemas apstākļi visiem meža zvēriem, kuri nenomaina savu apmatojumu uz ziemas, problēmas nesagādā. Tāpat lielām problēmām nevajadzētu būt tiem zvēriem, kuri guļ ziemas miegu.
"Mūsu mežos mīt maz to zvēru, kas ziemā maina savu kažoka krāsu. Patlaban apdraudētāks nekā sniegotā ziemā ir baltais zaķis. Savukārt no nemedījamajiem zvēriem grūtības varētu būt sermulim un zebiekstei. Sermulim un zebiekstei, kuri ir plēsēji, šādas ziemas grūtības sagādā medījumu iegūšanā, jo baltā apmatojuma dēļ viņi ir labāk pamanāmi. No medījamiem zvēriem ziemas miegu guļ jenotsuņi un āpši, kuriem šādās maigās ziemās miegs varētu būt nemierīgāks, taču apšaubu, ka tas šiem zvēriem radītu tālejošas negatīvas sekas," vēstīja Valsts meža dienesta pārstāvis.
Ziemās bez biezas sniega segas un sala meža dzīvniekiem ir vieglāk atrast gan barību, gan arī pārvietoties. Šādās ziemās dzīvniekiem nav nepieciešams uzņemt tik daudz barību kā sniegotās, jo bargās ziemās sniegs papildus nogurdina zvērus, bet šādi laika apstākļi zvēriem neliek lieki tērēt enerģiju. Bezsniega ziemās meža zvēri arī nedodas pie cilvēkiem, vienīgi pie nopļautām pļavām un arumiem, kur sasēti ziemāji, biežāk tagad varētu būt manāmi pārnadži un pelēkie zaķi, kuri barojas ar jaunajiem asniem. Šādās ziemās meža zvēri vienmērīgāk nekā bargās ziemās ir izplatīti arī pa valsts teritoriju, jo viņi nav atkarīgi no tām vietām, kur tiek veikta piebarošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
