Bičkovičs atbalsta aizliegumu publicēt kriminālprocesu materiālus

Pēc AT priekšsēdētāja domām, patlaban bieži vien masu medijos un sabiedrības apziņā apsūdzētais jau pirms sprieduma tiekot pasludināts par vainīgu, bet tiesnesim tiesas zālē esot jāieiet ar pārliecību, ka viņš nezina nekā, lai viņa domas netiktu ietekmētas.

Tikšanās laikā kopumā Bičkovičs informējis Zatleru par AT paveikto pērn un plānoto šogad. Viņš atzina, ka ekonomiskā krīze tiesu darbā ieviesīs savas korekcijas, proti, jau pērnā gada nogalē rajona līmeņa tiesās krasi pieaugušas neizpildīto saistību lietas, piemēram, par laicīgi neapmaksātiem kredītiem un līzingiem. Tuvākā laikā šādas lietas nonāks arī AT.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", noraidīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) priekšlikumu aizliegt publicēt kriminālprocesa materiālus līdz tiesas galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. Par šo priekšlikumu nenobalsoja neviens no komisijas deputātiem, četri balsoja "pret" un divi atturējās.

Tieslietu ministrs arī vēlējās, lai likumā tiktu noteikts, ka kriminālprocesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.

Patlaban likums noteic, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Pēc tieslietu ministra Bērziņa rosināto priekšlikumu pieņemšanas atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkstētu izdarīt tehniskus ierakstus tikai tad, ja pret to neiebilst neviens no tiesas procesa dalībniekiem.

Komisijas deputāti tika iepazīstināti ar tiesībsarga Romāna Apsīša atzinumu, kurš norādīja, ka Kriminālprocesa likumā jau ir noteikts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un pirmstiesas izmeklēšanas materiāli nav publicējami bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas.

Tiesībsargs arī norādīja, ka atbildība par šādas informācijas izpaušanu ir jāuzņemas personai, kura ir informācijas avots, nevis masu informācijas līdzekļiem. Masu informācijas līdzekļi darbojas sabiedrības interesēs, un tiem ir jābūt iespējai publicēt informāciju par kriminālprocesa norisi tiesā. Pretējā gadījumā nesamērīgi tiktu ierobežota vārda brīvība un sabiedrības tiesības uz informāciju.

Tiesībsargs arī norādīja, ka jebkurām ziņām, kas ir iegūtas pirmstiesas kriminālprocesā, ir jābūt nostiprinātām Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to tās ir daļa no kriminālprocesa materiāliem. Tādējādi, pēc Apsīša domām, var rasties pamats bažām, ka nekādas ziņas, kuras varētu būt saistītas ar kriminālprocesu, nedrīkstētu tikt publicētas, un šāds ierobežojums būtu pretrunā sabiedrības interesēm un preses brīvībai.

Tiesībsargs uzsvēra, ka nevainīguma prezumpcija prasa, lai valsts amatpersonas - pirmkārt, jau tiesneši, kas izskata attiecīgo lietu, bet arī citas ar valsts varu apveltītas amatpersonas - atturas no publiskiem paziņojumiem, ka apsūdzētais ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pirms viņa vaina ir likumīgi nodibināta ar tiesas spriedumu. Masu informācijas līdzeklī ir tiesības likuma ietvaros publicēt savu viedokli, un, ja valsts varas pārstāvis izdara publiskus paziņojumus, ar kuriem tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija, tad viņam jāuzņemas atbildība, nevis žurnālistam, kurš šo informāciju publicējis.

Savā atzinumā tiesībsargs atzīmēja, ka jēdziens "privātā dzīve" ir ļoti plašs. Tādējādi, grozot likumu par presi tieslietu ministra piedāvātajā redakcijā, varētu rasties problēmas, arī publicējot personas attēlu, vārdu, uzvārdu, jo tie ir viņa privātās dzīves sastāvdaļa.