Foto: AFI
Biedrības "Dzimtā valoda" budžets pērn bijis nepilni 17 tūkstoši latu, savukārt tas, cik šogad tērēts krievu valodas kampaņai, vēl nav aprēķināts, pastāstīja biedrības pārstāvis Jevgēnijs Osipovs.

Daļa no šiem līdzekļiem saņemti kā ziedojumi, savukārt aptuveni puse iekasēta kā biedru nauda. Kopumā "Dzimtajā valodā" apvienojušies aptuveni 50 biedri, sacīja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.

Viņš norādīja, ka pavisam pērn biedrībai naudu ziedojuši vairāk nekā 250 cilvēku – Latvijas iedzīvotāji un ārzemēs dzīvojošie, piemēram, Īrijā strādājošie, valstspiederīgie. Ziedotāji biedrībai atvēlējuši dažādas summas – no viena līdz pat tūkstotim latu.

Nauda izlietota diviem mērķiem – kampaņas reklāmai un notāru pakalpojumu apmaksai. Visvairāk līdzekļu – aptuveni 15 tūkstoši latu – novirzīti parakstu vākšanas izdevumu segšanai, informēja Lindermans.

"[Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis] Zatlera kungs pauda, ka parakstu vākšana referenduma ierosināšanai mums izmaksājusi vismaz 300 tūkstošus latu, taču viņš nezina likumu. Notāriem par parastu apstiprināšanu bija jāmaksā tikai kampaņas pirmajā posmā. Turklāt daudzi cilvēki notāra pakalpojumus sedza no saviem līdzekļiem," pavēstīja Lindermans.

"Dzimtā valoda" sagatavojusi pārskatu par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu 2011.gadā, ko pirmdien plāno iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā.

Savukārt otrdien Rīgā iecerēta preses konference, kurā biedrība sola sīkāk pastāstīt par saviem finansējuma avotiem un līdzekļu izlietojumu.

Jau ziņots, ka tautas nobalsošanā 18.februārī par divvalodību Latvijā piedalījies kopumā 1 098 921 balsotājs, no tiem par izmaiņām Satversmē nobalsoja 273 347 vēlētāji, bet pret bija 821 722 zīmes, līdz ar to referenduma mērķis netika sasniegts un latviešu valoda saglabāsies kā vienīgā valsts valoda Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!